Izdrukāts no: http://www.esfondi.vm.gov.lv/lat/jautajumi_un_atbildes/jautajumi_par_stacionaru_aktivitati/

Jautājumi par stacionāru aktivitāti

 

 

3.1.5.3.1.aktivitātes „Stacionārās veselības aprūpes attīstība” ietvaros uz atbalstu var pretendēt tikai tās stacionārās veselības ap­rū­pes iestādes, ar kurām atbilstoši 2006.gada 19.decembra Ministru kabineta noteikumiem Nr.1046 „Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība” (24.pielikums) ir noslēgts līgums par valsts apmaksāto stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un apmaksu un kuras ir minētas 2009.gada 13.janvāra Ministru kabineta noteikumos Nr.44 „Noteikumi par darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.1.5.3.1.apakšaktivitāti "Stacionārās veselības aprūpes attīstība"” (turpmāk – noteikumi par aktivitāti) 1.pielikumā.

 

Lai nodrošinātu vienotu pieeju infrastruktūras izmantošanas proporcijas aprēķināšanai, Veselības ministrija papildus Infrastruktūras izmantošanas valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanai un citu darbību veikšanai proporcijas aprēķināšanas un aprēķina iekļaušanas projekta iesnieguma veidlapā metodikā (apstiprināta ar Veselības ministrijas 2013.gada 8.aprīļa rīkojumu Nr.80) (turpmāk – metodika) noteiktajam, nosūta papildu skaidrojumu aprēķina veikšanai:
 

1)    Pašvaldību finansējums ir norādāms aprēķina veidlapas 1.pielikuma „Kopsavilkums”  kolonnā „Pašvaldības finansējums [EUR]” un ir pieskaitāms pie publiskā finansējuma, savukārt slimnīcu pašu privātais finansējums ir norādāms kolonnā „Ārstniecības iestādes finansējums [EUR]”. Slimnīcas pašu publiskais finansējums ir norādāms kolonnā „Cits publiskais finansējums”.

Nacionālais publiskais finansējums var būt:

-         valsts budžeta līdzfinansējums;

-         pašvaldību dotācijas (arī ieguldījumi, kas attiecas uz  finansējuma saņēmēja pamatkapitāla palielināšanu) projekta realizēšanai (izņemot gadījumu, ja pašvaldība iegulda finansējumu no saviem tiešajiem ieņēmumiem/saimnieciskās darbības un tam iespējams izsekot);

-         pašvaldību kredītlīdzekļi projekta realizēšanai, kas saņemti kā aizdevums Valsts kasē;

-         ārstniecības iestāžu kredītlīdzekļi projekta realizēšanai, kas saņemti uz samazinātu procentu maksājumu nosacījumiem Valsts kasē;

-         valsts galvotais aizdevums.

Nacionālais privātais finansējums var būt:

-         saprātīgā peļņa, kas gūta par sniegtajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem;

-         ieņēmumi no sniegtajiem maksas pakalpojumiem;

-         privāto investoru ieguldījumi;

-         ārstniecības iestāžu kredītlīdzekļi, kas saņemti uz tirgus procentiem.

 

2)    Nepieciešamības gadījumā (ja aprēķinātais maksimālais publiskais finansējums ir mazāks par faktiski piešķirto publisko finansējumu) ārstniecības iestāde, lai izlīdzinātu proporciju, var ielikt aprēķina veidlapas 1.pielikuma „Kopsavilkums”  kolonnā „Ārstniecības iestādes finansējums [EUR]” ārstniecības iestādes pašu finansējumu (pašu investīcijas, kas tika veiktas laika periodā no 2006.gada 24.oktobra līdz projekta īstenošanas termiņa beigām, netiek finansētas no publiskā finansējuma un atbilst Ministru kabineta 2009.gada 13.janvāra noteikumu Nr.44 „Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.1.5.3.1.apakšaktivitāti “Stacionārās veselības aprūpes attīstība”” (turpmāk – MK noteikumi Nr.44) 40.punktā noteiktajām infrastruktūras attīstības darbībām), vienlaikus ierosinot grozījumus projekta iesniegumā un palielinot projekta neattiecināmās izmaksas. Neatbilstoši veiktie izdevumi nav uzskatāmi par neattiecināmajām izmaksām un līdz ar to aprēķinā nav iekļaujami, izņemot gadījumus, kad neatbilstošās izmaksas radušas sakarā ar neatbilstību MK noteikumos Nr.44 noteiktajām atbalstāmajām darbībām un/vai attiecināmajām izmaksām.

 

3) Projekta informācijas un publicitātes pasākumu izdevumi ir netiešie izdevumi un netiek ņemti vērā infrastruktūras izmantošanas valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai un citu darbību veikšanai proporcijas aprēķināšanā.

 

4)  Gadījumā, ja ārstniecības iestādē ir gan valsts apmaksātas palātas, gan paaugstinātā komforta palātas (t.i. palātas, par kuriem pacients brīvprātīgi piemaksa papildus valsts noteiktajām tarifam un pacienta līdzmaksājumam), tad aprēķina veidlapas 2.pielikuma „Informācija par struktūrvienībām, kurām var noteikt laika sadalījumu pēc pacientu skaita un ārstēšanas ilguma” sadaļā „Citas atbalstāmās struktūrvienības” informācija ir norādama šādi:

·        „ ... nodaļa (pacienti)” – statistikas informācija par pacientu sadalījumu ir norādama atbilstoši pacientu ārstēšanas finansēšanas avotam – valsts budžets vai privātie līdzekļi, neņemot vērā brīvprātīgus līdzmaksājumus par paaugstināta komforta palātām, un „ ... nodaļa (pacienti)” statistikas dati tiek izmantojami saistītas  infrastruktūras izmantošanas proporcijas noteikšanai (veidlapas aprēķina 4.pielikums „Informācija par infrastruktūru, kurai nav iespējams noteikt izmantošanas laiku”). Svarīgi izmantot tieši „ ... nodaļa (pacienti)” izmantošanas proporciju atbilstoši pacientu sadalījumam, jo arī paaugstinātā komforta palātas izmantošanas gadījumā ārstēšanas izmaksas tiek segtas no valsts budžeta;

·        „ … nodaļa (palātas)” – statistikas informācija ir norādama atbilstoši pacientu sadalījumam  starp  valsts apmaksātām palātām un paaugstināta komforta palātām un tiek izmantota attiecīgās struktūrvienības infrastruktūras izmantošanas proporcijas aprēķināšanai.

Attiecīgās struktūrvienības attīstības finansējums tiek noradīts pretim „ … nodaļa (palātas)”, (palātu, koridoru utt. attīstības izmaksas). Gadījumā, ja attiecīgajā struktūrvienībā ievērojamu platību aizņem manipulāciju telpas (piemēram, diagnostikas telpas, procedūru telpas utt.), tad atbilstoši finansējuma saņēmēja izvēlei aprēķinā var nodalīt palātas no manipulāciju telpām, atsevišķi nodalot arī attīstības izmaksas un statistikas datus. Šajā gadījumā manipulācijas telpu attīstības izmaksās ir norādamas pretim „ … nodaļa (pacienti)” (ņemot vērā, ka manipulāciju telpas statistikas informācija par pacientu sadalījumu ir norādama atbilstoši pacientu ārstēšanas finansēšanas avotam līdzīgi kā ailē „ ... nodaļa (pacienti)”).

Ailes „ … nodaļas (pacienti)” kopējais (valsts apmaksātie un maksas pacienti) pacientu skaitam ir jābūt vienādam ar ailē „ … nodaļa (palātas)” norādīto kopējo pacientu skaitu.

 

5) Gadījumā, ja ārstniecības iestādei ir dienas stacionārs, kurā pacienti par samaksu var palikt pa nakti (t.i. tiek piedāvāts viesnīcas pakalpojums, kas tiek uzskatīts par citas darbības veikšanu), tad informācija ir norādama šādi:

·     aprēķina veidlapas 2.pielikuma „Informācija par struktūrvienībām, kurām var noteikt laika sadalījumu pēc pacientu skaita un ārstēšanas ilguma” sadaļā „Dienas stacionārs” – ir norādama statistikas informācija par pacientiem un vidējo ārstēšanas ilgumu (sadalījumā pa valsts un maksas pacientiem);

·     aprēķina veidlapas 1.pielikuma „Kopsavilkums” kolonnā „Cita darbība [stundas gadā]” - pretim dienas stacionāram ir norādama informācija par kopēju dienas stacionāra izmantošanas laiku citas darbības veikšanas (t.i. maksas pacientu skaits ir reizināts ar dienas stacionārā (viesnīcā) pavadītu laiku).

Arī attiecībā uz dienas stacionāra proporcijas aprēķināšanu var piemērot 4.punktā aprakstīto infrastruktūru sadalīšanu, nodalot palātas no manipulāciju telpām.

 

6)Infrastruktūras, kurai nav iespējams noteikt izmantošanas laiku (piemēram, ārējā renovācija, lifts u.c.) un kas attiecas uz visu ārstniecības iestādes ēku vai korpusu, izmantošanas laika aprēķināšanai (metodikas veidlapas 4.pielikums „Informācija par infrastruktūru, kurai nav iespējams noteikt izmantošanas laiku”) izmanto tikai informāciju par infrastruktūru, kurai ir iespējams noteikt izmantošanas laiku (iekļauj metodikas veidlapas 2.pielikumā). Tas nozīmē, ka administrācijas telpas, saimnieciskās telpas, lifts, kāpņu telpas u.c. koplietošanas telpas neņem vērā minētās infrastruktūras izmantošanas laika noteikšanai.

 

7)Ja projekta ietvaros tiek veikti ārstniecības iestādes ārējās renovācijas/rekonstrukcijas darbi vai jaunas ēkas būvniecība, tad visi attiecīgie izdevumi ir norādāmi aprēķina veidlapas 1.pielikuma „Kopsavilkums” ailē „Ēkas ārējā renovācija un rekonstrukcija” un tiek reizināti ar 4.pielikuma „Informācija par infrastruktūru, kurai nav iespējams noteikt izmantošanas laiku” aprēķina rezultātā iegūto procentuālo vērtību „Infrastruktūras izmantošanas proporcija sabiedriskiem pakalpojumiem [%]”. Izņēmums, ir gadījumā, ja ārējās renovācijas/rekonstrukcijas darbi vai jaunas ēkas būvniecība attiecas tikai uz vienu struktūrvienību un tad visi attiecīgi izdevumi ir attiecināmi uz šo struktūrvienību.

 

8)Par citu saistītu infrastruktūru tiek uzskatīta kāpņu telpa, lifts, pārejas, piebrauktuves/uzbrauktuves, koridori, gaiteņi, uzgaidāmās telpas utt. Katrā projektā ir jāvērtē atsevišķi vai saistītās infrastruktūras attīstības izmaksas ir pieskaitāmas pie saistītās atbalstāmās struktūrvienības vai izdalāmas atsevišķi 4.pielikumā, aprēķinot visu ar saistīto infrastruktūru saistīto struktūrvienību vidējo izmantošanas proporciju sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai.

Gadījumā, ja ir vairākas infrastruktūras (piemēram, lifts un kāpņu telpas), kurām nav iespējams noteikt izmantošanas laiku, un tās izmanto vienas un tās pašas saistītas struktūrvienības (piemēram 2, 3. un 4.stāva struktūrvienības), tad nav nepieciešams izdalīt viņus atsevišķi, bet var apvienot kopā aprēķina veidlapas 4.pielikumā „Informācija par infrastruktūru, kurai nav iespējams noteikt izmantošanas laiku”. Attiecīgo apvienošanu jāapraksta nepārprotami iekšējā normatīvā dokumentā.

 

9) Aprēķinot infrastruktūras, kurai nav iespējams noteikt izmantošanas laiku (lifts, veļas mazgātava, ārējā renovācija, kāpņu telpas, koplietošanas telpas utt.), izmantošanas proporciju, aprēķinā ir norādamas visas struktūrvienības (t.i. potenciālie labuma guvēji – infrastruktūras lietotāji), kas lieto šo infrastruktūru.

 

10) Ja finansējuma saņēmēja rīcībā ir precīzi statistikas dati par diagnostiskās struktūrvienības, dezinfekcijas un sterilizācijas dienesta, laboratorijas, slēgta tipa aptiekas un patoloģijas nodaļas sniegto pakalpojumu skaita un laika sadalījumu valsts un maksas veselības aprūpes pakalpojumiem, tad attiecīgās struktūrvienības var norādīt metodikas veidlapas 2.pielikuma „Informācija par struktūrvienībām, kurām var noteikt laika sadalījumu pēc pacientu skaita un ārstēšanas ilguma” sadaļā „Citas atbalstāmās struktūrvienības”. Savukārt, ja finansējuma saņēmēja rīcībā nav statistikas datu par iepriekš minēto nodaļu sniegto pakalpojumu sadalījumu valsts un maksas veselības aprūpes pakalpojumos, tad informācija tiek norādīta metodikas veidlapas 3.pielikumā „Informācija par struktūrvienībām, kurām var noteikt laika sadalījumu pēc pakalpojumu skaita”.

 

11) Gadījumos, kad nav statistikas datu par ārstēšanās ilgumu struktūrvienībās, kurās 100% tiek sniegti tikai valsts apmaksātie pakalpojumi, drīkst noteikt ka ārstēšanās ilgums šādās struktūrvienībās ir vienāds 1 stundai (t.i., ārstēšanās ilguma noteikšanai var neveikt kontrolmērījumus). Šajā gadījumā ārstēšanas ilgumam nav ietekmes uz proporciju, savukārt svarīgi šo pieņēmumu aprakstīt iekšējā normatīvā dokumentā.

 

12) Grozījumus projekta līgumā saistībā ar infrastruktūras izmantošanas proporcijas noteikšanu jāveic visiem aktivitātes finansējuma saņēmējiem, papildinot līgumu ar pielikumu „Publisko izmaksu maksimālā un privāto izmaksu minimālā apjoma aprēķins, EUR”, kur tiks norādīts aprēķinātais maksimālais publiskais finansējums un minimālais privātais finansējums.

 

13) Ārstniecības iestāžu iekšējā normatīvajā dokumentā, ar kuru apstiprina infrastruktūras izmantošanas proporcijas aprēķinu, jābūt informācijai kā projekta iesnieguma D daļā „Projekta budžeta kopsavilkums, tai skaitā indikatīvais projekta izmaksu plāns, EUR” norādīto izmaksu pozīciju finansējums tiek sadalīts/apvienots pa infrastruktūras izmantošanas proporcijas aprēķina pozīcijām.

 

14) Ārstniecības iestāžu struktūrvienību platība tiek izmantota aprēķinam tikai tai infrastruktūrai, kurai nav iespējams noteikt izmantošanas laiku. Tādējādi aprēķinos jānorāda nevis tikai attīstīto (renovēto) platību, bet kopējo struktūrvienību platību (arī gadījumos, kad tikai daļa no struktūrvienības platības tika renovēta).

 

15) Par valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem ir uzskatāmi pakalpojumi, par kuriem apmaksu veic Nacionālais veselības dienests, atbilstoši normatīviem aktiem, kas nosaka veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību, un pacientu iemaksas kā līdzmaksājumi valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem. Pārējos gadījumos aicinām konsultēties ar Veselības ministriju, lai saņemtu atsevišķus skaidrojumus.

 

16) Ja projekta ietvaros paredzēts attīstīt infrastruktūru, kuru finansējuma saņēmējs izīrē citai ārstniecības iestādei vai citām publisko pakalpojumu sniedzējam (piemēram, Valsts asinsdonoru centram, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam, Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centram utt.), tad finansējuma saņēmējam jābūt noslēgtajam līgumam ar Nacionālo veselības dienestu un citu ārstniecības iestādi vai citu publisko pakalpojumu sniedzēju, kur būtu noteikts:

sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākuma saturs un ilgums;

 pakalpojumu sniegšanas teritorija;

kompensācijas mehānisma apraksts un aprēķināšanas, kontroles un pārskatīšanas parametri (t.sk. īres maksa tiek noteikta atbilstoši MK noteikumu Nr.44 29.7 2.apakšpunkta nosacījumiem).

atsauce uz EK lēmumu. 

Pretējā gadījumā telpu nodrošināšana tiek pielīdzināta 100% maksas pakalpojumiem.

 

17) Ja ārstniecības iestāde nodod kādu veselības aprūpes blakuspakalpojumu (laboratorisko izmeklējumu veikšana, ēdināšanas pakalpojumi, veļas mazgāšana, apsardzes pakalpojumi u.c.) sniegšanu citam uzņēmumam - ārpakalpojuma sniedzējam (kas sniedz gan valsts apmaksātus, gan maksas pakalpojumus), tad šis pakalpojums tiek uzskatīts par valsts apmaksāto pakalpojumu (līdzīgi kā ārstniecības iestādes pašu sniegtie pakalpojumi) tādā apmērā, kādā ir veikts aprēķins atbilstoši metodikas nosacījumiem.

Aprēķinā telpu nomnieki ir norādāmi ailē „Citas atbalstāmās struktūrvienības” vai „Citas neatbalstāmās struktūrvienības”, vienlaikus norādot informāciju par kopējo laiku valsts pakalpojumu sniegšanai un maksas pakalpojumu sniegšanai. Pretējā gadījumā visa telpu nomnieku darbība tiek pielīdzināta 100% maksas pakalpojumiem.

 

18) Atbilstoši MK noteikumu 29.3punkta nosacījumiem, finansējuma saņēmējs infrastruktūras izmantošanas proporcijas aprēķinu veic no 2013.gada 1.marta līdz pēc-projekta uzraudzības perioda beigām:

-         projektiem, kas uz grozījumu MK noteikumos Nr.44 (2013.gada 19.februāris) spēkā stāšanas brīdi ir bijuši īstenošanas stadijā proporcijas pirmo aprēķinu ārstniecības iestāde iesniedz sadarbības iestādei līdz 2013.gada 30.aprīlim (MK noteikumu Nr.44 29.41.apakšpunkts);

-         projektiem, kas uz grozījumu MK noteikumos Nr.44 spēkā stāšanas brīdi ir bijuši pabeigti, pirmo aprēķinu ārstniecības iestāde iesniedz sadarbības iestādei kopā ar 2013.gada ikgadējo pēc-projekta pārskatu (MK noteikumu Nr.44 29.42.apakšpunkts).

Pirmo aprēķinu sniedz 2013.gadā par 2012.gadu un katru nākamo projekta īstenošanas laikā un līdz pēc-projekta perioda beigām reizi divos gados par katru gadu, t.i. nākamais aprēķins jāsniedz 2015.gadā par 2013.gadu un 2014.gadu (statistikas datus norādot atsevišķi). Ja līdz pēc-projekta perioda beigām atlicis pāra gadu skaits, tad kārtējos aktualizētos aprēķinus sniedz reizi 2 gados, bet pēdējais aktualizētais aprēķins jāsniedz pie pēdējā pēc-projekta pārskata.

 

Iesniedzot aktualizēto aprēķinu par diviem gadiem, iesniegšanas gadā veiktus kontrolmērījumus (vidējais ārstēšanas laiks) var attiecināt uz iepriekšējo divu gadu statistikas datiem.

Sadarbības iestāde, saņemot aktualizētos aprēķinus, atbilstoši MK noteikumu 29.21.apakšpunktā norādītajai projekta kopējo publisko izmaksu maksimālo apmēru noteikšanas formulai, veic vidējās infrastruktūras izmantošanas proporcijas aktualizāciju (t.sk. maksimālā publiskā un minimālā privātā finansējuma precizēšanu), izmantojot informāciju no visiem ārstniecības iestādes iesniegtajiem aprēķiniem.

 

19) Sadarbības iestādei ir tiesības piemērot noslēgtajā vienošanās/līgumā un normatīvajos aktos paredzētas sankcijas ārstniecības iestādei, kas atbilstoši MK noteikumu Nr.44 29.4punktam līdz 2013.gada 30.aprīlim nav iesniegusi pirmo proporcijas aprēķinu īstenošanā esošajam projektam un līdz 2013.gada 1.jūnijam nav iesniegusi proporcijas aprēķinu pabeigtajiem projektiem kopā ar pēc-projekta progresa pārskatu.

Gadījumā ja īstenošanā esošajam projektam būtiski mainās projekta ietvaros paredzētas aktivitātes, sadarbības iestādei ir tiesības pieprasīt veikt ārpuskārtas aprēķina aktualizāciju.

Sadarbības iestāde pēc 2015.gada 30.aprīļa neveiks pēdējo atmaksu, ja atbilstoši noteiktajiem termiņiem ārstniecības iestāde neiesniegs aktualizēto aprēķinu projektiem (kuru pabeigšana ir plānota pēc 2015.gada 30.aprīlim). 

20) Sadarbības iestādei ir tiesības piemērot noslēgtajā vienošanās/līgumā un normatīvajos aktos paredzētas sankcijas ārstniecības iestādei, kas atbilstoši MK noteikumu Nr.44 29.4punktam līdz 2013.gada 30.aprīlim nav iesniegusi pirmo proporcijas aprēķinu īstenošanā esošajam projektam un līdz 2013.gada 1.jūnijam nav iesniegusi proporcijas aprēķinu pabeigtajiem projektiem kopā ar pēc-projekta progresa pārskatu.
Gadījumā ja īstenošanā esošajam projektam būtiski mainās projekta ietvaros paredzētas aktivitātes, sadarbības iestādei ir tiesības pieprasīt veikt ārpuskārtas aprēķina aktualizāciju.
Sadarbības iestāde pēc 2015.gada 30.aprīļa neveiks pēdējo atmaksu, ja atbilstoši noteiktajiem termiņiem ārstniecības iestāde neiesniegs aktualizēto aprēķinu projektiem (kuru pabeigšana ir plānota pēc 2015.gada 30.aprīlim). 
 
Vai teritorijas labiekārtošanas darbi, veicot renovācijas, rekonstrukcijas un jaunu ēku būvniecības būvdarbus ir aktivitātes ietvaros atbalstāma darbība?
 Saskaņā ar noteikumiem par aktivitātes īstenošanu finansējuma saņēmējs, īstenojot projektu rekonstrukcijas, renovācijas un jaunu ēku būvniecības būvdarbu aktivitātes, tehniskajās specifikācijās var iekļaut labiekārtošanas darbu izmaksas tikai tādā apmērā, ciktāl to nosaka būvnormatīvi (tai skaitā pašvaldību saistošie noteikumi un Latvijas nacionālie standarti būvniecības jomā), lai nodrošinātu būves nodošanu ekspluatācijā.
  
Lūdzam skaidrot terminu „infrastruktūra, kas paredzēta atbalsta funkciju nodrošināšanai”.
Paskaidrojam, ka saskaņā ar noteikumiem par aktivitātes ieviešanu infrastruktūra, kas paredzēta atbalsta funkciju nodrošināšanai veselības aprūpes un neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniegšanā, ir visa tā infrastruktūra, kas vienlaikus atbilst šādiem nosacījumiem:
·  nav noteikta kā atbalstāmā struktūrvienība noteikumu par aktivitātes ieviešanu 40.2. – 40.9.apakšpunktos;
·  nav noteikta kā obligātā prasība konkrētās ārstniecības iestādes struktūrvienībai atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 20.janvāra noteikumos Nr.60 „Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām” noteiktajām prasībām.
 
Kā tiek noteikts finansējums katram potenciālajām finansējuma saņēmējam?
Finansējuma sadalījums starp potenciālajiem finansējuma saņēmējiem pamatojas uz gultu skaitu ārstniecības iestādē. Papildus īpaši tiek atbalstītas universitātes slimnīcu un bērnu veselības aprūpes attīstība, savukārt lokālajām daudzprofilu slimnīcām un aprūpes slimnīcām piemērots finansējuma samazinošie koeficenti 25% un 50% attiecīgi.
 
Vai pastāv iespēja pretendēt uz papildu finansējumu?
Papildus finansējums aktivitātes ietvaros var atbrīvoties šādos gadījumos:
-    Potenciālais finansējuma saņēmējs nav iesniedzis projekta iesniegumu, vai atsauca savu projektu;
-    Aktivitātes projekta ietvaros radušās neatbilstošās izmaksas un attiecīgi samazināta projekta summa;
-    Aktivitātes projekts īstenots par mazāku finansējumu nekā sākotnēji tika plānots;
-    Ja finansējuma saņēmējs nenodrošina pienācīgu projekta ieviešanu un sadarbības iestāde lauž līgumu ar finansējuma saņēmēju;
-    Citās 3.1.5.pasākuma „Veselības aprūpes attīstība” aktivitātes atbrīvosies finansējums.
Papildus finansējuma pieejamības gadījumā Veselības ministrija atsevišķi izvērtēs situāciju un pieņems lēmumu par papildu finansējuma sadalījumu starp finansējuma saņēmējiem.
 
 Cik lielu pašu līdzfinansējumu jānodrošina?

Iestādes veids
Projekta iesniedzēja profils saskaņā ar 1.pielikumu
Valsts budžeta finansējums
Privātais finansējums
Projektu iesniegumu atlases kārta
Valsts budžeta iestādēm
·   visi
15 %
0 %
I, II un III
Valsts kapitālsabiedrībām
Pašvaldību iestādēm
Pašvaldību kapitālsabiedrībām
·   specializētā slimnīca
·   specializētais centrs
0-15 %*
0-15 %*
I un II
Valsts kapitālsabiedrībām
Pašvaldību iestādēm
Pašvaldību kapitālsabiedrībām
·   universitātes slimnīca
·   reģionālā daudzprofilu slimnīca
·   lokālā daudzprofilu slimnīca
·   aprūpes slimnīca
0-13,21 %*
0-15 %*
I un II
Valsts kapitālsabiedrībām
Pašvaldību iestādēm
Pašvaldību kapitālsabiedrībām
·   universitātes slimnīca
·   reģionālā daudzprofilu slimnīca
·   lokālā daudzprofilu slimnīca
·   aprūpes slimnīca
0 %
15,79%
III

* I un II projektu iesniegumu atlases kārtas attiecīgā veida iestādēm pieejamais valsts budžeta finansējums ir ne vairāk kā 8 533 001 LVL apmērā, kas tiek sadalīts starp projektiem, kuri saņēmuši augstāko vērtējumu atbilstoši projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem.
 
 Kā notiek ES fondu finansējuma piesaiste projekta īstenošanai?
ES fondu projektu īstenošana notiek pēc principa, kad projekts tiek ieviests par saviem līdzekļiem, tad, iesniedzot atmaksas pieprasījumus, projekta īstenotājs saņem ERAF atmaksu. Lai atvieglotu projektu ieviešanu sadarbības iestāde, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja rakstisku avansa pieprasījumu, var piešķirt avansa maksājumu, bet ne vairāk par summu, ko finansējuma saņēmējs var pieprasīt ar atmaksas pieprasījumiem sadarbības iestādē 6 mēnešu laikā pēc avansa piešķiršanas. Avanss var tikt maksāts vairākas reizes.
Maksimālā summa, kas var tikt samaksāta finansējuma saņēmējam pirms projekta pabeigšanas ir 90% no ERAF un valsts budžeta finansējuma, savukārt atlikusi 10% tiks samaksāti kā gala atmaksa pēc tam, kad sadarbības iestāde pārliecināsies par projekta mērķu un rezultātu sasniegšanu un par finansējuma atbilstošu izmantošanu.
 
 Vai potenciālajiem finansējuma saņēmējiem ir jāseko līdzi projektu atlašu uzsākšanai?
Potenciālajiem finansējuma saņēmējiem nav nepieciešams sekot līdzi projektu atlašu uzsākšanai, jo katram potenciālajam finansējuma saņēmējam tiks nosūtīts Sadarbības iestādes uzaicinājums iesniegt projektu atbilstoši noteikumos par aktivitāti noteiktajiem termiņiem un ministrijas norādījumiem:
1.kārta: līdz 2009.gada 1.septembrim;
2.kārta: no 2010.gada 1.augusta līdz 2010.gada 30.augustam;
3.kārta no 2011.gada 1.jūnija līdz 2012.gada 1.aprīlim.
 
 Vai atbalstāma aktivitāšu īstenošana pirms projekta apstiprināšanas?
Ir atbalstāma aktivitāšu īstenošanas pirms projekta apstiprināšanas. Jo aktivitātes ietvaros izdevumi, ja tie atbilst noteikumos par aktivitāti noteiktajām atbalstāmajām darbībām, to attiecināmo izmaksu pozīcijām un to ierobežojumiem, ir attiecināmi no 2006.gada 24.oktobra. Lai izvairītos no iespējamā riska par izdevumu neattiecināmību nepieciešams saskaņot pirms projekta apstiprināšanas īstenojamas aktivitātes ar sadarbības iestādi.
Papildus svarīgi atzīmēt, ka gadījumā kad aktivitāte uzsākta pirms projekta apstiprināšanas, finansējuma saņēmējam ir jāuzņemas risks īstenot aktivitāti par saviem līdzekļiem, ja gadījumā projekts netiks apstiprināts un līdzfinansēts ERAF ietvaros, līdz ar to ieteicams līdz projekta apstiprināšanas neslēgt publisko iepirkumu līgumu.
Papildus ir pieļaujama finansējuma saņēmēja pašu izdevumu attiecināšana uz projektu, ja attiecīgi izdevumi atbilst noteikumos par aktivitāti noteiktajām atbalstāmajām darbībām, to attiecināmo izmaksu pozīcijām un to ierobežojumiem un veikti pēc 2006.gada 24.oktobra. Svarīgi atzīmēt, ka nav pieļaujama publisko avotu izdevumu attiecināšana uz projektu.
 
 Kā interpretējams noteikumos par aktivitāti definētais termins - sadārdzinājums?
Termins sadārdzinājums interpretējams kā sadārdzinājums jeb plānoto izmaksu pieaugums, kas radies pēc publisko piegāžu, pakalpojumu vai būvdarbu līguma noslēgšanas, tā izpildes gaitā. Un šādu sadārdzinājumu izmaksas nav attiecināmās projektu ietvaros un tiek segtas no projekta ieviesēja izdevumiem.
Projektā aktivitāšu īstenošanai sākotnēji plānotās izmaksas pirms iepirkumu līgumu noslēgšanas, ir atļauts pārdalīt starp projekta aktivitātēm, nepalielinot kopējo projekta summu, ievērojot noteikumos par aktivitāti noteiktos ierobežojumus un termiņus.
Ja radies līdzekļu ietaupījums projekta aktivitāšu ietvaros, tad atbilstoši noteikumiem par aktivitāti un ievērojot projekta gala termiņu, var veikt projekta grozījumus, papildinot tos ar jaunu aktivitāti (nepalielinot kopējās projekta apstiprinātās attiecināmās izmaksas).

 

 Vai projekta īstenošanas laikā radies sadārdzinājums saistībā ar PVN likmes pacelšanu ir attiecināmās projekta izmaksas?

Paskaidrojam, ka saskaņā ar Finanšu ministrijas izstrādāto vadlīniju Eiropas Savienības fondu vadošās iestādes vadlīnijas par pievienotās vērtības nodokļa likmes piemērošanu Eiropas Savienības fondu projektos saistībā ar 2010.gada 20.decembra grozījumiem likumā „Par pievienotās vērtības nodokli” 4.6.punktu ja ES fonda projekts ir apstiprināts un tas ir īstenošanas posmā, lai finansētu izmaksu pieaugumu, kas saistās ar PVN likmes palielināšanu, iespējami šādi risinājumi:
  • ja ES fonda projektā paredzēts finansējums neparedzētu izdevumu finansēšanai, kā finansējuma avotu izmaksu pieauguma finansēšanai izmantot projektā plānotos līdzekļus neparedzētiem attiecināmiem izdevumiem;
  • iespēju robežās izmantot ietaupījumu, kas radies ES fonda projekta ietvaros veiktās iepirkuma procedūras rezultātā un/vai ietaupījumu, kas radies ES fonda projekta citās budžeta pozīcijās.
Papildus atbilstoši minēto vadlīniju 4.3.punktam, ņemot vērā, ka sadārdzinājums PVN likmes paaugstināšanas rezultātā var uzskatīt par neparedzamiem apstākļiem, palielinot ES fonda projekta izmaksas, pieļaujams, ka projektam tās pārsniedz noteikumos par aktivitātes ieviešanu noteikto atbalstāmo darbību un attiecināmo izmaksu ierobežojumus, tomēr kopējais aktivitātes finansējums joprojām iekļaujas projektam pieejamā finansējuma apjomā."
 Kāds ir galējais projektu ieviešanas termiņš?
Projektu ieviešana veicama atbilstoši noslēgtajiem līgumiem, kur noteikts katra projekta ieviešanas termiņš. Ja projekta ietvaros ir radušies apstākļi, kas prasa projekta termiņa pagarinājumu, jāievēro, ka maksimālais projektu ieiešanas termiņš nedrīkst pārsniegt Eiropas komisijas noteikto 2007.-2013.plānošanas perioda projektu aktivitātes īstenošanas termiņu, kas ir 2015.gada novembris.
Papildus jāievēro projektu vērtēšanas kritērijos noteiktus ierobežojumus projekta maksimālajām termiņām:
-    Projektiem ar kopējo finansējumu līdz 999 999 LVL maksimālais īstenošanas termiņš ir 18 mēneši;
-    Projektiem ar kopējo finansējumu no 1 000 000 LVL līdz 2 999 999 LVL maksimālais īstenošanas termiņš ir 24 mēneši;
-    Projektiem ar kopējo finansējumu virs 3 000 000 LVL maksimālais īstenošanas termiņš ir 36 mēneši.
 
  Lūdzam sniegt skaidrojumu terminam „iebūvējamais aprīkojums”.
Par iebūvējamu aprīkojumu tiek uzskatīts aprīkojums, ko aprīkojuma tehniskās specifikācijas vai telpas, kurā paredzēts izvietot aprīkojumu, specifikas dēļ nevar efektīvi izmantot neiebūvējot to. Iebūvējamam aprīkojumam jābūt atspoguļotam tehniskajā projektā, to piegādā būvdarbu līguma ietvaros un tam jābūt izvietotām telpas, kas noteiktas normatīvajos aktos par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm.
Pēc būtības iebūvējamā aprīkojuma piegāde paredzēta aktivitāšu ietvaros, lai izvairītos no gadījumiem, kad pēc infrastruktūras izveides vai uzlabošanas jāpasliktina veikto būvdarbu rezultātus, lai nodrošinātu aprīkojumu minētajā infrastruktūrā.
 
 Vai projekta darbību un apakš darbību noteikšana ir ierobežota?
Sagatavojot projekta iesniegumu un nosakot projekta darbības, jāņem vērā noteikumos par aktivitāti noteiktās atbalsta darbības un to attiecināmo izmaksu pozīcijas. Papildus obligāti darbību un apakš darbību nosaukumiem jāatbilst gan pēc būtības, gan pēc nosaukuma to plānošanas un izpildes pavadošajai dokumentācijai. Respektīvi, ja būvieceres atļauja noteikta ēkas rekonstrukcijai, tad arī tehniskais projekts, būvatļauja, līgums par būvdarbiem, būvvaldes akcepts un cita dokumentācija ir noformējama un adresējama ēkas rekonstrukcijai nevis jaunai būvniecībai.
 
 Kā jārīkojas, lai projekta īstenošanai varētu izmantot projektā apstiprinātās neparedzētās izmaksas?
Projektā plānotās neparedzētās izmaksas var izmantot noteikumos par aktivitāti noteikto atbalstāmo darbību, to attiecināmo izmaksu un to ierobežojumu, īstenošanai, iepriekš par to vienojoties ar Sadarbības iestādi, nosūtot oficiālu vēstuli.
 
Kādas informācijas un publicitātes izmaksas ir attiecināmās uz projekta izmaksām?
Saskaņā ar noteikumiem par aktivitāti atbalstāmi informācijas un publicitātes pasākumi līdz 0,5%, ja tie tieši saistīti ar obligātajiem informācijas un publicitātes pasākumiem. Saskaņā ar Komisijas regulas Nr.1828/2006 8.pantu obligātie informācijas un publicitātes pasākumi ir:
-    darbības īstenošanas laikā finansējuma saņēmējam jāuzstāda informatīvu stendu katrā darbības veikšanas vietā, ja darbību veido infrastruktūras finansēšanas vai būvniecības darbības un publiskais ieguldījums ir vairāk par 500 000 EUR;
-    ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc darbības pabeigšanas finansējuma saņēmējam jauzstāda stacionāru informatīvo plāksni, kas ir labi redzama un ir pietiekami liela, ja darbību veido fiziska objekta iegādes, infrastruktūras finansēšanas vai būvniecības darbība un publiskais ieguldījums ir vairāk par 500 000 EUR.
Papildus saskaņā ar noteikumiem par aktivitāti finansējuma saņēmējs nodrošina, lai aktuālā informācija par projekta īstenošanas gaitu tiktu ievietota finansējuma saņēmēja iestādes mājaslapā internetā ne retāk kā reizi trijos mēnešos, ja finansējuma saņēmējam ir mājaslapa internetā, savukārt mājaslapas uzturēšanas un informācijas par projekta īstenošanas gaitu sagatavošanas izmaksas nav attiecināmās uz projekta izmaksām.