Jautājumi par stacionāru aktivitāti

Kas var pretendēt uz atbalstu?

3.1.5.3.1.aktivitātes „Stacionārās veselības aprūpes attīstība” ietvaros uz atbalstu var pretendēt tikai tās stacionārās veselības aprūpes iestādes, ar kurām atbilstoši 2006.gada 19.decembra Ministru kabineta noteikumiem Nr.1046 „Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība” (24.pielikums) ir noslēgts līgums par valsts apmaksāto stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un apmaksu un kuras ir minētas 2009.gada 13.janvāra Ministru kabineta noteikumos Nr.44 „Noteikumi par darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.1.5.3.1.apakšaktivitāti "Stacionārās veselības aprūpes attīstība"” (turpmāk – noteikumi par aktivitāti) 1.pielikumā.

Kā tiek noteikts finansējums katram potenciālajām finansējuma saņēmējam?

Finansējuma sadalījums starp potenciālajiem finansējuma saņēmējiem pamatojas uz gultu skaitu ārstniecības iestādē. Papildus īpaši tiek atbalstītas universitātes slimnīcu un bērnu veselības aprūpes attīstība, savukārt lokālajām daudzprofilu slimnīcām un aprūpes slimnīcām piemērots finansējuma samazinošie koeficenti 25% un 50% attiecīgi.

Vai pastāv iespēja pretendēt uz papildu finansējumu?

Papildus finansējums aktivitātes ietvaros var atbrīvoties šādos gadījumos:

- Potenciālais finansējuma saņēmējs nav iesniedzis projekta iesniegumu, vai atsauca savu projektu;

- Aktivitātes projekta ietvaros radušās neatbilstošās izmaksas un attiecīgi samazināta projekta summa;

- Aktivitātes projekts īstenots par mazāku finansējumu nekā sākotnēji tika plānots;

- Ja finansējuma saņēmējs nenodrošina pienācīgu projekta ieviešanu un sadarbības iestāde lauž līgumu ar finansējuma saņēmēju;

- Citās 3.1.5.pasākuma „Veselības aprūpes attīstība” aktivitātes atbrīvosies finansējums.

Papildus finansējuma pieejamības gadījumā Veselības ministrija atsevišķi izvērtēs situāciju un pieņems lēmumu par papildu finansējuma sadalījumu starp finansējuma saņēmējiem.

Cik lielu pašu līdzfinansējumu jānodrošina?

Iestādes veids	Projekta iesniedzēja profils saskaņā ar 1.pielikumu	Valsts budžeta finansējums	Privātais finansējums	Projektu iesniegumu atlases kārta
Valsts budžeta iestādēm	· visi	15 %	0 %	I, II un III
Valsts kapitālsabiedrībām Pašvaldību iestādēm Pašvaldību kapitālsabiedrībām	· specializētā slimnīca · specializētais centrs	0-15 %*	0-15 %*	I un II
Valsts kapitālsabiedrībām Pašvaldību iestādēm Pašvaldību kapitālsabiedrībām	· universitātes slimnīca · reģionālā daudzprofilu slimnīca · lokālā daudzprofilu slimnīca · aprūpes slimnīca	0-13,21 %*	0-15 %*	I un II
Valsts kapitālsabiedrībām Pašvaldību iestādēm Pašvaldību kapitālsabiedrībām	· universitātes slimnīca · reģionālā daudzprofilu slimnīca · lokālā daudzprofilu slimnīca · aprūpes slimnīca	0 %	15,79%	III

* I un II projektu iesniegumu atlases kārtas attiecīgā veida iestādēm pieejamais valsts budžeta finansējums ir ne vairāk kā 8 533 001 LVL apmērā, kas tiek sadalīts starp projektiem, kuri saņēmuši augstāko vērtējumu atbilstoši projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem.

Kā notiek ES fondu finansējuma piesaiste projekta īstenošanai?

ES fondu projektu īstenošana notiek pēc principa, kad projekts tiek ieviests par saviem līdzekļiem, tad, iesniedzot atmaksas pieprasījumus, projekta īstenotājs saņem ERAF atmaksu. Lai atvieglotu projektu ieviešanu sadarbības iestāde, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja rakstisku avansa pieprasījumu, var piešķirt avansa maksājumu, bet ne vairāk par summu, ko finansējuma saņēmējs var pieprasīt ar atmaksas pieprasījumiem sadarbības iestādē 6 mēnešu laikā pēc avansa piešķiršanas. Avanss var tikt maksāts vairākas reizes.

Maksimālā summa, kas var tikt samaksāta finansējuma saņēmējam pirms projekta pabeigšanas ir 90% no ERAF un valsts budžeta finansējuma, savukārt atlikusi 10% tiks samaksāti kā gala atmaksa pēc tam, kad sadarbības iestāde pārliecināsies par projekta mērķu un rezultātu sasniegšanu un par finansējuma atbilstošu izmantošanu.

Vai potenciālajiem finansējuma saņēmējiem ir jāseko līdzi projektu atlašu uzsākšanai?

Potenciālajiem finansējuma saņēmējiem nav nepieciešams sekot līdzi projektu atlašu uzsākšanai, jo katram potenciālajam finansējuma saņēmējam tiks nosūtīts Sadarbības iestādes uzaicinājums iesniegt projektu atbilstoši noteikumos par aktivitāti noteiktajiem termiņiem un ministrijas norādījumiem:

1.kārta: līdz 2009.gada 1.septembrim;

2.kārta: no 2010.gada 1.augusta līdz 2010.gada 30.augustam;

3.kārta no 2011.gada 1.jūnija līdz 2012.gada 1.aprīlim.

Vai atbalstāma aktivitāšu īstenošana pirms projekta apstiprināšanas?

Ir atbalstāma aktivitāšu īstenošanas pirms projekta apstiprināšanas. Jo aktivitātes ietvaros izdevumi, ja tie atbilst noteikumos par aktivitāti noteiktajām atbalstāmajām darbībām, to attiecināmo izmaksu pozīcijām un to ierobežojumiem, ir attiecināmi no 2006.gada 24.oktobra. Lai izvairītos no iespējamā riska par izdevumu neattiecināmību nepieciešams saskaņot pirms projekta apstiprināšanas īstenojamas aktivitātes ar sadarbības iestādi.

Papildus svarīgi atzīmēt, ka gadījumā kad aktivitāte uzsākta pirms projekta apstiprināšanas, finansējuma saņēmējam ir jāuzņemas risks īstenot aktivitāti par saviem līdzekļiem, ja gadījumā projekts netiks apstiprināts un līdzfinansēts ERAF ietvaros, līdz ar to ieteicams līdz projekta apstiprināšanas neslēgt publisko iepirkumu līgumu.

Papildus ir pieļaujama finansējuma saņēmēja pašu izdevumu attiecināšana uz projektu, ja attiecīgi izdevumi atbilst noteikumos par aktivitāti noteiktajām atbalstāmajām darbībām, to attiecināmo izmaksu pozīcijām un to ierobežojumiem un veikti pēc 2006.gada 24.oktobra. Svarīgi atzīmēt, ka nav pieļaujama publisko avotu izdevumu attiecināšana uz projektu.

Kā interpretējams noteikumos par aktivitāti definētais termins - sadārdzinājums?

Termins sadārdzinājums interpretējams kā sadārdzinājums jeb plānoto izmaksu pieaugums, kas radies pēc publisko piegāžu, pakalpojumu vai būvdarbu līguma noslēgšanas, tā izpildes gaitā. Un šādu sadārdzinājumu izmaksas nav attiecināmās projektu ietvaros un tiek segtas no projekta ieviesēja izdevumiem.

Projektā aktivitāšu īstenošanai sākotnēji plānotās izmaksas pirms iepirkumu līgumu noslēgšanas, ir atļauts pārdalīt starp projekta aktivitātēm, nepalielinot kopējo projekta summu, ievērojot noteikumos par aktivitāti noteiktos ierobežojumus un termiņus.

Ja radies līdzekļu ietaupījums projekta aktivitāšu ietvaros, tad atbilstoši noteikumiem par aktivitāti un ievērojot projekta gala termiņu, var veikt projekta grozījumus, papildinot tos ar jaunu aktivitāti (nepalielinot kopējās projekta apstiprinātās attiecināmās izmaksas).

Vai projekta īstenošanas laikā radies sadārdzinājums saistībā ar PVN likmes pacelšanu ir attiecināmās projekta izmaksas?

Paskaidrojam, ka saskaņā ar Finanšu ministrijas izstrādāto vadlīniju Eiropas Savienības fondu vadošās iestādes vadlīnijas par pievienotās vērtības nodokļa likmes piemērošanu Eiropas Savienības fondu projektos saistībā ar 2010.gada 20.decembra grozījumiem likumā „Par pievienotās vērtības nodokli” 4.6.punktu ja ES fonda projekts ir apstiprināts un tas ir īstenošanas posmā, lai finansētu izmaksu pieaugumu, kas saistās ar PVN likmes palielināšanu, iespējami šādi risinājumi:

ja ES fonda projektā paredzēts finansējums neparedzētu izdevumu finansēšanai, kā finansējuma avotu izmaksu pieauguma finansēšanai izmantot projektā plānotos līdzekļus neparedzētiem attiecināmiem izdevumiem;
iespēju robežās izmantot ietaupījumu, kas radies ES fonda projekta ietvaros veiktās iepirkuma procedūras rezultātā un/vai ietaupījumu, kas radies ES fonda projekta citās budžeta pozīcijās.

Papildus atbilstoši minēto vadlīniju 4.3.punktam, ņemot vērā, ka sadārdzinājums PVN likmes paaugstināšanas rezultātā var uzskatīt par neparedzamiem apstākļiem, palielinot ES fonda projekta izmaksas, pieļaujams, ka projektam tās pārsniedz noteikumos par aktivitātes ieviešanu noteikto atbalstāmo darbību un attiecināmo izmaksu ierobežojumus, tomēr kopējais aktivitātes finansējums joprojām iekļaujas projektam pieejamā finansējuma apjomā."

Kāds ir galējais projektu ieviešanas termiņš?

Projektu ieviešana veicama atbilstoši noslēgtajiem līgumiem, kur noteikts katra projekta ieviešanas termiņš. Ja projekta ietvaros ir radušies apstākļi, kas prasa projekta termiņa pagarinājumu, jāievēro, ka maksimālais projektu ieiešanas termiņš nedrīkst pārsniegt Eiropas komisijas noteikto 2007.-2013.plānošanas perioda projektu aktivitātes īstenošanas termiņu, kas ir 2015.gada novembris.

Papildus jāievēro projektu vērtēšanas kritērijos noteiktus ierobežojumus projekta maksimālajām termiņām:

- Projektiem ar kopējo finansējumu līdz 999 999 LVL maksimālais īstenošanas termiņš ir 18 mēneši;

- Projektiem ar kopējo finansējumu no 1 000 000 LVL līdz 2 999 999 LVL maksimālais īstenošanas termiņš ir 24 mēneši;

- Projektiem ar kopējo finansējumu virs 3 000 000 LVL maksimālais īstenošanas termiņš ir 36 mēneši.

Lūdzam sniegt skaidrojumu terminam „iebūvējamais aprīkojums”.

Par iebūvējamu aprīkojumu tiek uzskatīts aprīkojums, ko aprīkojuma tehniskās specifikācijas vai telpas, kurā paredzēts izvietot aprīkojumu, specifikas dēļ nevar efektīvi izmantot neiebūvējot to. Iebūvējamam aprīkojumam jābūt atspoguļotam tehniskajā projektā, to piegādā būvdarbu līguma ietvaros un tam jābūt izvietotām telpas, kas noteiktas normatīvajos aktos par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm.

Pēc būtības iebūvējamā aprīkojuma piegāde paredzēta aktivitāšu ietvaros, lai izvairītos no gadījumiem, kad pēc infrastruktūras izveides vai uzlabošanas jāpasliktina veikto būvdarbu rezultātus, lai nodrošinātu aprīkojumu minētajā infrastruktūrā.

Vai projekta darbību un apakš darbību noteikšana ir ierobežota?

Sagatavojot projekta iesniegumu un nosakot projekta darbības, jāņem vērā noteikumos par aktivitāti noteiktās atbalsta darbības un to attiecināmo izmaksu pozīcijas. Papildus obligāti darbību un apakš darbību nosaukumiem jāatbilst gan pēc būtības, gan pēc nosaukuma to plānošanas un izpildes pavadošajai dokumentācijai. Respektīvi, ja būvieceres atļauja noteikta ēkas rekonstrukcijai, tad arī tehniskais projekts, būvatļauja, līgums par būvdarbiem, būvvaldes akcepts un cita dokumentācija ir noformējama un adresējama ēkas rekonstrukcijai nevis jaunai būvniecībai.

Kā jārīkojas, lai projekta īstenošanai varētu izmantot projektā apstiprinātās neparedzētās izmaksas?

Projektā plānotās neparedzētās izmaksas var izmantot noteikumos par aktivitāti noteikto atbalstāmo darbību, to attiecināmo izmaksu un to ierobežojumu, īstenošanai, iepriekš par to vienojoties ar Sadarbības iestādi, nosūtot oficiālu vēstuli.

Kādas informācijas un publicitātes izmaksas ir attiecināmās uz projekta izmaksām?

Saskaņā ar noteikumiem par aktivitāti atbalstāmi informācijas un publicitātes pasākumi līdz 0,5%, ja tie tieši saistīti ar obligātajiem informācijas un publicitātes pasākumiem. Saskaņā ar Komisijas regulas Nr.1828/2006 8.pantu obligātie informācijas un publicitātes pasākumi ir:

- darbības īstenošanas laikā finansējuma saņēmējam jāuzstāda informatīvu stendu katrā darbības veikšanas vietā, ja darbību veido infrastruktūras finansēšanas vai būvniecības darbības un publiskais ieguldījums ir vairāk par 500 000 EUR;

- ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc darbības pabeigšanas finansējuma saņēmējam jauzstāda stacionāru informatīvo plāksni, kas ir labi redzama un ir pietiekami liela, ja darbību veido fiziska objekta iegādes, infrastruktūras finansēšanas vai būvniecības darbība un publiskais ieguldījums ir vairāk par 500 000 EUR.

Papildus saskaņā ar noteikumiem par aktivitāti finansējuma saņēmējs nodrošina, lai aktuālā informācija par projekta īstenošanas gaitu tiktu ievietota finansējuma saņēmēja iestādes mājaslapā internetā ne retāk kā reizi trijos mēnešos, ja finansējuma saņēmējam ir mājaslapa internetā, savukārt mājaslapas uzturēšanas un informācijas par projekta īstenošanas gaitu sagatavošanas izmaksas nav attiecināmās uz projekta izmaksām.