Jūs atrodaties šeit: Jautājumi un atbildes > Jautājumi par SAM 9.3.2, Infrastruktūras projektiem

Biežāk uzdotie jautājumi par SAM 9.3.2.

Vispārīgi jautājumi 
 
1. MK noteikumos 7.punkts par rezultāta uzraudzības rādītāju un iznākuma uzraudzības rādītājiem  – vai un kādā veidā slimnīca varētu uzkrāt datus un pārliecināties par rezultāta sasniegšanu?
• MK noteikumu 7.1.apakšpunkta rezultāta rādītājs ir SAM līmeņa rādītājs un tas nav uzskaitāms katra projekta ietvaros. 
• MK noteikumu 7.2.1.apakšpunkta iznākuma rādītājs 1. un 2.kārtas katra projekta ietvaros ir viena vai vairākas ārstniecības iestādes atkarībā no attīstības aktivitātēm (sk. 15.jautājumu). 
• MK noteikumu 7.2.2.apakšpunkta iznākuma rādītājs uzskaitāms atbilstoši ārstniecības iestādes apkalpošanas zonas iedzīvotāju skaitam, ko nosaka un pamato katra ārstniecības iestāde individuāli atbilstoši plānošanas dokumentos noteiktajam. Apkalpošanas zonas ārstniecības iestādēm var pārklāties.
• MK noteikumu 7.3.apakšpunkta finanšu rādītājs ir SAM līmeņa rādītājs un tas nav uzskaitāms katra projekta ietvaros.
 
 
2. MK noteikumu 21.punkts – vai ar ienākumiem projekta ietvaros par valsts apmaksātajiem pakalpojumiem ir domāts valsts budžeta finansējums NVD līguma ietvaros? Vai šos ienākumus drīkstēs izlietot tikai, lai uzturētu/atjaunotu ERAF projekta ietvaros atjaunotās telpas un iegādātās ierīces?
Publiskais finansējums MK noteikumu ietvaros piešķirams kā kompensācija par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu un uzskatāms par ienākumu, kas gūts, sniedzot valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus. MK noteikumu 21.punkts paskaidro rīcību tikai ar projekta ietvaros gūtiem ienākumiem (jeb ar projekta finansējumu) un nereglamentē citu ienākumu izmantošanu.
 
3. MK noteikumu 22.punkts – vai ar NVD būs jāslēdz jauns deleģēšanas līgums, vai ar deleģēšanas līgumu tiek saprasts līgums par pakalpojumu sniegšanu un apmaksu?
Esošo līgumu par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu ar NVD būs jāgroza, ja tas neatbilst MK noteikumu 22.punkta nosacījumiem.
 
4. MK noteikumu 35.punkts – kam varēs izlietot netiešās attiecināmās izmaksas?
Atbilstoši FM Vadlīniju attiecināmo un neattiecināmo izmaksu noteikšanai 2014.-2020.gada plānošanas periodā 4.1.apakšpunktam Netiešās attiecināmās izmaksas ir projekta attiecināmās izmaksas, kas nav tieši saistītas ar projekta rezultātu sasniegšanu, bet atbalsta un nodrošina atbilstošus apstākļus projekta veicamo darbību realizācijai un projekta rezultātu sasniegšanai. Tās ir finansējuma saņēmēja projekta vadības un projekta īstenošanas personāla administratīvās izmaksas, kas paredzētas iestādes ikdienas darbības nodrošināšanai – izmaksas, kuras nepieciešamas, lai organizācija varētu darboties un kuras nav tieši saistītas ar projekta īstenošanu, piemēram, telpu un iekārtu izmantošanas izmaksas, komunālie un sakaru maksājumi, iestādes vadības un atbalsta struktūrvienību izmaksas. Papildu informāciju skatīt šeit: http://esfondi.lv/upload/00-vadlinijas/vadlinijas_2016/vadlinijasvadlinijas-attiecinamo-un-neattiecinamo-izmaksu-noteiksanai-2014.-2020.gada-planosanas-perioda-.pdf
 
5. MK noteikumu 40.punkts – vai jau tagad ir jāizveido projekta ieviešanas plānošanas vadības un kontroles komisija un jāorganizē atskaites ar atbildīgās iestādes pārstāvja dalību?
Vadības un kontroles komisijas izveide līdz projekta apstiprināšanai nav noteikta par obligātu, savukārt visu pušu interesēs izveidot šādu komisiju jau tagad.
 
6. Kad ir jāsaskaņo ar VM medicīnisko tehnoloģiju iegāde – gatavojot projekta iesniegumu?
Saskaņā ar MK noteikumiem un tehnoloģiju saskaņošanas kārtības 12.punktam tehnoloģijas iegādes saskaņošanu jāveic pirms tās attiecināšanas uz ERAF projektu. Tas nozīmē, ka tehnoloģijas iegādi jāsaskaņo līdz projekta iesnieguma apstiprināšanai, savādāk projekts tiks apstiprināts ar nosacījumu nodrošināt tehnoloģijas saskaņojumu atbilstoši MK noteikumu 30.punktam.
 
7. Kas ir „viena vienība” MK noteikumu 30.punkta izpratnē – 1 gab., 1 komplekts, 1 sistēma?
Ar vienu vienību tiek saprasta medicīniskā tehnoloģija (ierīce) tādā komplektācijā, kas ļauj nodrošināt ierīces izmantošanu atbilstoši identificētājām vajadzībām, tai skaitā tehnoloģija var iekļaut komplektējošās daļas, piederumus un programmatūru, ko tās ražotājs paredzējis tehnoloģijas izmantošanai.
 
8. Vai MK noteikumu 30.punktā minētās vienas vienības izmaksas 20 000 EUR ir ar vai bez PVN?
MK noteikumos nav atrunāts vai summa iekļauj vai neiekļauj PVN, savukārt ņemot vērā, ka MK noteikumos visas summas un to ierobežojumi norādīti ar visiem nodokļiem, arī MK noteikumu 30.punkta izpratnē vienas vienības izmaksas iekļauj PVN.
 
9. Jautājumi par jauno Publisko iepirkumu likumu
Informatīvais seminārs par jauno Publisko iepirkumu likuma regulējumu [Video].
  
10. Jautājumi par vizuālās identitātes un publicitātes obligātajām prasībām
Eiropas Savienības fondu 2014.-2020. gada plānošanas perioda publicitātes vadlīnijas Eiropas Savienības fondu finansējuma saņēmējiem
 
11. Projekta laikā mums plānota nodaļu rotācija, piemēram laboratorijas nodaļa tiek pārcelta no B uz A korpusu un mainās arī nedaudz kvadrātmetri. Proporcijā dati tiek ņemti par 2016. gadu. Vai pie kvadrātmetriem ir jāraksta tie kas bija laboratorijai 2016. gadā vecajās telpās, vai tie, kuri plānojas pēc projekta izmaiņām?
Ņemot vērā, ka proporcija tiek aprēķināta investīciju projektam un attīstāmajai infrastruktūrai, tad šādā gadījumā par pamatu jāņem platību, kāda tā būs pēc projekta realizācijas. Ja pēc projekta realizācijas plānots, ka būtiski mainīsies pakalpojumu apjoms, tad tās izmaiņas arī jāplāno proporcijas aprēķinā.
 
12.   Infrastruktūras izmantošanas metodikas 20.punktā ir parādīta iekšējās renovācijas izmaksu maksimālās proporcijas aprēķins. Jautājums, vai tāds jātaisa arī par ārējo ēkas rekonstrukciju. Ja jā, kā attiecināt šīs izmaksas par ārējo ēkas renovāciju uz katru no nodaļām, kuras atrodas renovējamajā ēkā?
Vēršam Jūsu uzmanību, ka ārējas renovācijas izmaksas var tikt attiecinātas uz projektu, ja tās atbilstoši pamatotas. Investīcijas veselības nozarē primāri izmantojamas tieši ar ārstniecības procesu saistītas infrastruktūras attīstībai, nefinansējot darbības, kurām finansējums pieejams citu finanšu instrumentu ietvaros.
Savukārt attiecībā uz proporcijas aprēķināšanu paskaidrojam, ka ārējā renovācija pielīdzināma saistītajai infrastruktūrai, kurai proporciju nosaka atbilstoši metodikas 19.punktam (sk. III sadaļas 15.punktu).
 
13. Kāda proporcijas aprēķināšanas metodika ir Asins sagatavošanas nodaļai.
Asins sagatavošanas nodaļai proporciju aprēķina atbilstoši pakalpojuma finansēšanas avotam, līdzīgi kā citām struktūrvienībām, kam var noteikt laika sadalījumu.
  
14. Kā tiks  vērtētas attīstības ēku un telpu atjaunošanas un pārbūves vidējās izmaksas?
Saskaņā ar Projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju piemērošanas metodiku (13.lpp) un projekta iesnieguma aizpildīšas metodiku (10.lpp)
vērtējot infrastruktūras attīstības darbības ēku un telpu atjaunošanas un pārbūves izmaksas uz vienu kvadrātmetru, izvērtē viena kvadrātmetra izmaksas, kas nepārsniedz vidējās telpu attīstības kvadrātmetra izmaksas 858.00 eur/ 1 m2, t.sk. PVN (vidējās telpu attīstības kvadrātmetra izmaksas noteiktas saskaņā ar ziņojuma par sistēmiski svarīgajām slimnīcām 181.punktā  noteikto aprēķinu pieeju). Ja attīstāmās infrastruktūras viena kvadrātmetra atjaunošanas un pārbūves izmaksas pārsniedz 858.00 eur/ 1 m2, t.sk. PVN, tad projekta iesniedzējs darbības aprakstā 1.5.sadaļā pamato paaugstinātu izmaksu nepieciešamību.
 
15. Lūdzam skaidrot, kā projekta iesnieguma veidlapā 6.1.sadaļas 1.6.1. tabulā norādāma iznākumu rādītāju “Uzlaboto ārstniecības iestāžu skaits, kurās attīstīta infrastruktūra veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai” un “Iedzīvotāju skaits, kuriem ir pieejami uzlaboti veselības aprūpes pakalpojumi” sākotnējā un plānotā gala vērtība.
 
Atbilde: skaidrojam, ka abu rādītāju  sākotnējais rādītājs ir 0 (nulle) un nav norādāms, lūgums  šeit  skatīt KPVIS priekšskatu šīs sadaļas veidlapai. 
Papildus skaidrojam, ka :
iznākuma rādītāju “Uzlaboto ārstniecības iestāžu skaits, kurās attīstīta infrastruktūra veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai” finansējuma saņēmējs norāda atbilstoši plānotajiem ieguldījumiem, palielinot rādītāju par katru no šādiem ieguldījumiem:
Ieguldījums stacionārās veselības aprūpes attīstībā;
Ieguldījums ambulatorās veselības aprūpes attīstībā;
Ieguldījums ģimenes ārsta praksē;
Augstākminētie ieguldījumi katra pakalpojumu sniegšanas pilsētā tiek uzskaitīti atsevišķi.
 
·      iznākuma rādītāju “Iedzīvotāju skaits, kuriem ir pieejami uzlaboti veselības aprūpes pakalpojumi” finansējuma saņēmējs norāda: plānotā vērtība – norāda ārstniecības iestādes apkalpošanas zonas iedzīvotāju skaitu, mērvienība – iedzīvotāju skaits. 
 
Piemēram: monoprofila ārstniecības iestāde, kas sniedz pakalpojumus tikai pieaugušajiem un  kas atrodas Rīgā, var norādīt datus izmantojot Centrālās statistikas pārvaldes datu bāzes (http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/Sociala/Sociala__ikgad__iedz__iedzskaits/?tablelist=true&rxid=09cbdccf-2334-4466-bdf7-0051bad1decd), paņemot visus Latvijas iedzīvotājus pa vecumu grupām, izņemot bērnus. Republikas bērnu slimnīca norāda bērnu skaitu. Reģionos izvietotās ārstniecības iestādes norāda apkalpes reģionu iedzīvotāju skaitu.  Apkalpošanas zonas ārstniecības iestādēm var pārklāties.
 
 
16. Lūgums sniegt skaidrojumu par projektu iesniegumu 2.5.sadaļas aizpildīšanu.
 
Skaidrojam, ka atbilstoši aizpildīšanas metodikai projekta iesniedzējs sniedz informāciju par saistītajiem projektiem, ja tādi ir (norāda to informāciju, kas pieejama projekta iesnieguma aizpildīšanas brīdī), norādot informāciju par citiem 2014.-2020.gada plānošanas perioda specifisko atbalsta mērķa projektiem, finanšu instrumentiem un atbalsta programmām, ar kuriem saskata papildināmību/demarkāciju. Kā arī norādīts kā tiks nodrošināta plānoto ieguldījumu norobežošana (demarkācija) no citu valsts, ārvalstu un ES finanšu atbalsta instrumentu ieguldījumiem. Piemērs
 
17. Lūdzam skaidrot, vai MK noteikumu 19.punktā noteiktais ir attiecināms uz gadījumiem, ja projekta ietvaros ir plānots rekonstruēt slimnīcā izvietotos ģimenes ārstu, kuri nav slimnīcas darbinieki,  kabinetus?
 
Jā, MK noteikumu 19.punkts un tā apakšpunkti nosaka kārtību, kādā slimnīcu projektu ietvaros var tikt attīstīta infrastruktūra, kas iznomāta citai ārstniecības personai (piemēram kā ģimenes ārstu praksei, ārstu speciālistu praksei, Valsts asinsdonoru centram, utt.) veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai. Informācija par šādiem gadījumiem noteikti atspoguļojama projekta iesnieguma 1.3. un 1.5.sadaļā, norādot ārstniecības personas, kurām iznomāta konkrētā infrastruktūras vienība.
Papildus projekta iesnieguma 1.6.1.sadaļā katru attīstāmo ģimenes ārsta praksi (tai skaitā tās, kas ir darba attiecībās ar ārstniecības iestādi un kas iznomā ārstniecībās iestādē telpas), attīstāmo ambulatoru un attīstāmo stacionāru jānorāda kā atsevišķu uzlaboto ārstniecības iestādi.
 
18. Projekta ietvaros  plānots izremontēt nodaļas, kas atrodas trešajā un piektajā stāvā, bēt kāpņu telpas remonts nepieciešams jau no pirmā līdz septītajam stāvam. Lūdzu precizēt, vai projekta ietvaros var attiecināt visu kāpņu telpu un vai proporciju aprēķinā tā ir jāiekļauj pie Infromācijas par infrastruktūru, kurai nav iespējams noteikt izmantošanas laiku?
 
Skaidrojam, ka projektu ietvaros ir attiecināmas atjaunošanas un pārbūves izmaksas infrastruktūrā, kas saistīta ar pieejamības nodrošināšanu ārstniecības pakalpojumu sniegšanai un kas daļēji vai pilnībā saistīta ar neatliekamās medicīniskās palīdzības un veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu četrās prioritārajās jomās. Proti ir atbalstāma liftu nomaiņas, kāpņutelpu atjaunošana, pandusu pārbūve, izbūve, un citi pieejamības risinājumi.
Jūsu minētajā gadījumā ir attiecināms visas kāpņutelpas remonts, savukārt proporciju aprēķinā tas jāiekļauj kā infrastruktūru, kurai nav iespējams noteikt izmantošanas laiku, jeb  kā saistīto infrastruktūru.
 
 19. Vai remontējamajās nodaļās paredzētās žalūzijas iepirkumā būtu jāiekļauj būvniecības kopējās izmaksās vai jāiepērk atsevišķi noteikumos noteiktajos 15% no būvniecības izmaksām līdzīgi kā iebūvējamās mēbeles un iekārtas?
 Atbilstoši MK 20.12.2016. noteikumu Nr.870 " Noteikumi par darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.3.2. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, jo īpaši sociālās, teritoriālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, attīstot veselības aprūpes infrastruktūru" projektu iesniegumu atlases pirmo un otro kārtu" 29.3. apakšpunktam, ir attiecināmas šo noteikumu 28.2.4. apakšpunktā minētās izmaksas (telpu aprīkošanas izmaksas, kas ietver medicīniskās ierīces un tehnoloģijas, tai skaitā iebūvējamās iekārtas un tehnoloģijas, mēbeles, saimnieciskās ierīces un aprīkojumu, IT un citu aprīkojumu telpu funkcionalitātes nodrošināšanai – šajā gadījumā arī iekštelpu žalūzijas)  kopā nepārsniedzot 15 procentus no attiecināmajām būvniecības izmaksām. Ierobežojums neattiecas uz šo noteikumu 30. punktā minētās ārstniecības procesam tieši nepieciešamo tehnoloģiju iegādes, piegādes un montāžas izmaksas.
 
20. Kad ārstniecības iestādēm jābūt gatavām sniegt pakalpojumus atbilstoši veselības reformas rezultātiem?
Atbilstoši ar Veselības ministrijas 2017.gada 5.aprīļa vēstuli Nr.01-08/1588 saskaņošanai FM, TM un PKC nosūtīto konceptuālo ziņojumu “Par veselības aprūpes sistēmas reformu” termiņš ir 2023.gadam.
 
21.Ja pēc nozīmīgo tehnoloģiju saskaņošanas, iepirkuma piedāvājumā ir mainījušās tehnoloģijas izmaksas, vai saskaņojums ir spēkā, vai nepieciešams skaņot cenas izmaiņas? 
 
Skaidrojam, ka tiks ierosināti grozījumu VM 03.02.2017 iekšējā normatīvā aktā IeNA/1 "Ārstniecības procesam tieši nepieciešamo medicīnisko tehnoloģiju, kuru vienas vienības piegādes izmaksas pārsniedz 20 000 euro, iegādes saskaņošanas kārtība", nosakot, ka, ja  iekārtas tehnoloģijas iegādes iepirkuma īstenošanas laikā, pēc piedāvājumu izvērtējuma un pirms līguma ar piegādātāju parakstīšanas, iekārtas tehnoloģijas iegādes izmaksas ir lielākas par saskaņoto iekārtu tehnoloģijas iegādes vērtība un starpība izmaksām pārsniedz 10% no  saskaņotās iekārtu tehnoloģijas iegādes vērtības, tad projekta iesniedzējs iekārtas tehnoloģijas pieteikumu (ar pamatojumu un atkārtoto izvērtējumu) iesniedz atkārtotai saskaņošanai tehnoloģiju iegādes komisijai atbilstoši šai kārtībai.
 
21. VM un CFLA sniegt viedokli par samērīga avansa apmēru izpildītājiem pret bankas garantiju.
Dažādās sfērās ir savi nosacījumi avansa apmērā noteikšanai, tam jābūt pamatotam ar konkrētu darbību – materiālu iegādei, ražošanas uzsākšanai utt., bet konkrēts normatīvais regulējums to neregulē, savukārt Ministru kabineta 2016. gada 20. septembra instrukcijas Nr.3 “Ārvalstu finanšu instrumentu finansētu civiltiesisku līgumu izstrādes un slēgšanas instrukcija valsts tiešās pārvaldes iestādēs”, kas saistoša valsts pārvaldes iestādēm, 71.punkts nosaka, ka avansa maksājumu var paredzēt līdz 20 % no līgumcenas.
 
22. Vai nepieciešams saskaņot tehnoloģijas, ko slimnīca finansē no neattiecināmajām privātajām izmaksām, bet iekļauj projektā.
MK noteikumu 870 30.punkts nosaka, ka saskaņojamas iekārtas, kuras iekļautas attiecināmajās izmaksās. 
 
23. Vai drīkst projekta neattiecināmajās izmaksas iekļaut tehnoloģijas, kuras vienas vienības izmaksas ir zem 20 000 EUR.
MK noteikumu Nr.870 izpratnē neattiecināmās izmkasas projektā var būt, ja atbilstoši Publisko izmaksu maksimālā un privāto izmaksu minimālā apjoma aprēķinam minimālais privātais finansējums (projekta iesnieguma 4.pielikums 3.kolonna) pārsniedz MK noteikumu 10.punktā noteikto minimālo privāto līdzfinansējuma apmēru (6%), tad starpība piesaistāma kā neattiecināmais finansējums. MK noteikumi neregulē neattiecināmo izmaksu, kas saistītas ar mērķu un rezultātu sasniegšanu, ierobežojumus un apmērus.
 
24.Vai pastāv ierobežojums uz uzņēmuma līguma pamata projekta vadībai piesaistīt esošos slimnīcas darbiniekus .
Atbilstoši Mk noteikumu 27.punktam ir noteikts, ka  ir attiecināmas finansējuma saņēmēja projekta vadības personāla atlīdzības izmaksas, kas radušās uz darba līguma vai uzņēmuma (pakalpojuma) līguma pamata, tai skaitā normatīvajos aktos noteiktās piemaksas un nodokļi. T.sk. jāņem vērā, ka pakalpojuma līgumi slēdzami veicot iepirkumu, kā arī jāizvērtē risks par interešu konfliktu, darba laiku un pienākumu nodali.
 
Vadošās iestādes Vadlīnijas attiecināmo un neattiecināmo izmaksu noteikšanai 2014.-2020.gada plānošanas periodā noteiktais. Vadlīnijas pieejamas Eiropas Savienības fondu tīmekļa vietnē www.esfondi.lv  (http://www.esfondi.lv/page.php?id=1196 ).
 
25. Vai pieļaujams tehnoloģiju iepirkumā iekļaut un no projekta apmaksāt tehnoloģijas garantijas apkopes un uzturēšanas izmaksas iekārtu garantijas laikā.
Skaidrojam, ka tas ir iepirkuma līguma tehniskās specifikācijas jautājums, par ko atbildīgs pasūtītājs (finansējuma saņēmējs), bet skatoties no ES fondu viedokļa, nav atbalstāma uzturēšanas izmaksu segšana. Tādejādi, ja iepirkuma līgumā šads nosacījums juridiski korekti var tikt atrunāts, bet jānosaka, ka šādas izmaksas tiek segtas no slimnīcas līdzekļiem un uz projektu netiks attiecinātas  
 
26. Lūgums  sniegt informāciju par obligātajām prasībām informācijas un publicitātes pasākumiem.
http://esfondi.vm.gov.lv/lat/2014__2020gads/eraf_sam_932/
 
27. Jautājums par netiešo izmaksu aprēķināšanu, vai tās aprēķina papildu projekta administrēšanas izmaksām vai tomēr par netiešo izmaksu summu jāsamazina administrēšanas izmaksas. 
Atbilstoši MK 20.12.2016. noteikumu Nr.870 "Noteikumi par darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.3.2. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, jo īpaši sociālās, teritoriālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, attīstot veselības aprūpes infrastruktūru" projektu iesniegumu atlases pirmo un otro kārtu" 35.punktam, netiešās attiecināmās izmaksas aprēķina piemērojot vienoto likmi 15 procentu apmērā no šo noteikumu 34.1. apakšpunktā minētajām tiešajām personāla atlīdzības izmaksām, kas radušās uz darba līguma pamata, t.i. netiešās izmaksas tiek aprēķinātas papildus tiešajām personāla izmaksām.
 
28. kur ir iespējams iepazīties ar atlases nolikumā minēto 2016.gada 20.decembrī Ministru kabinetā apstiprināto informatīvo ziņojumu "Par sistēmiski svarīgo ārstniecības iestāžu kartējumu un attīstības reformu" (20.12.2016 MK protlem. 69, 83.paragr.)?
 Minētais ziņojums pieejams ŠEIT
 
29. Ņemot vērā, ka projekta iesniegšanas termiņš ir 29.05.2017, bet Veselības ministrijas izveidotās ārstniecības procesam tieši nepieciešamo medicīnisko tehnoloģiju, kuru vienas vienības piegādes izmaksas pārsniedz 20 000 euro, iegādes saskaņošanas komisijas sēde plānota 2017.gada 5.jūnijā, lūdzam skaidrot, kā rīkoties.
Atbilstoši jau sniegtajai atbildei informējam, ka  tehnoloģijas iegādi jāsaskaņo līdz projekta iesnieguma apstiprināšanai, un gadījumā, ja projektu iesniegšanas termiņā, proti līdz 29.05.2017 nav iegūts tehnoloģijas saskaņojums, projekts obligāti  iesniedzams līdz minētajam termiņam bez projekta iesniegumam pievienotā MK noteikumu 30.punktā noteiktā Veselības ministrijas saskaņojuma. Attiecīgi projekts saņems vērtējumu ar nosacījumu - iesniegt minēto tehnoloģijas saskaņojumu, un tikai pēc nosacījuma izpildes, attiecīgo tehnoloģiju varēs attiecināt uz projektu.
 
30. Izmaksu pozīcija Nr. 7.1. „Projektēšanas izmaksas” – atbilstoši metodikai iekļauj arī autoruzraudzības un būvuzraudzības izmaksas. Mums projekta attiecināmajās izmaksās nebūs projektēšanas izmaksas, bet būs būvuzraudzības un autoruzraudzības izmaksas.
Vai šīs izmaksas jāraksta pozīcijā 7.1.Projektēšanas izmaksas , vai jāveido apakšlīmeņi: 7.1.1. Autoruzraudzības izmaksas, 7.1.2.Būvuzraudzības izmaksas?
Vai autoruzraudzības un būvuzraudzības izmaksas jānorāda katram objektam atsevišķi (liftu nomaiņa, ambulatorās daļas pārbūve, ārstniecības nodaļu atjaunošana)? Ja jānorāda atsevišķi, kāda numerācija jālieto?
 Izmaksu pozīcija Nr. 7.1. “Projektēšanas izmaksas”  izveidota saskaņā ar MK noteikumu 28.1.apakšpunktu (būvprojekta minimālā sastāvā un būvprojekta izstrādes izmaksas, projekta ekspertīžu izmaksas, autoruzraudzības un būvuzraudzības izmaksas un normatīvajos aktos noteiktās attiecīgo būvspeciālistu obligātās apdrošināšanas izmaksas). Ņemot vērā to, ka projekta ietvaros ir plānotas būvuzraudzības un autoruzraudzības izmaksas, tad budžetu jāplāno ar apakšpozīcijām, piemēram  izmaksu pozīcija Nr. 7.1.1. “Autoruzraudzības izmaksas” un izmaksu pozīcija Nr.7.1.2. “Būvuzraudzības izmaksas”, minētajām budžeta izmaksu apakšpozīcijām, ja nepieciešams ar veidot vēl zemāku līmeni  (piemēram - 7.1.1.1., 7.1.1.2. vai 7.1.2.1., 7.1.2.2. utt.).
Veidojot apakšlīmeņus, pārskatāmāk veidot zem katras izmaksu pozīcijas apakšpoizīcijas sadalījumā par katru objektu (projekta darbību) atsevišķi. Piemēram, izmaksu pozīcija Nr. 7.1.1. “Autoruzraudzības izmaksas” sadalot detalizētāk -  izmaksu pozīcija Nr. 7.1.1.1. “Autoruzraudzības izmaksas – liftu nomaiņai”, izmaksu pozīcija Nr. 7.1.1.2. “Autoruzraudzības izmaksas – ambulatorās  daļas pārbūve”, izmaksu pozīcijas Nr. 7.1.1.3. “Autoruzraudzības izmaksas – ārstniecības nodaļas atjaunošana” utt. (ja plānots slēgt atsevišķus līgumus par katru apakšpozīciju)
 
31. Izmaksu pozīcija Nr. 7.4. Būvdarbu izmaksas (infrastruktūra – ceļu, dzelzceļu, ūdensvadu, kanalizācijas, interneta utt., tai skaitā labiekārtošanas izmaksas), Izmaksu pozīcija 7.5. „Būvdarbu izmaksas (ēkas), tai skaitā labiekārtošanas izmaksas” – kādas labiekārtošanas izmaksas jāiekļauj 7.4. un kādas 7.5.?
Izmaksu pozīcija Nr. 7.4.1. “Infrastruktūras labiekārtošanas izmaksas” izveidota saskaņā ar MK noteikumu 28.2.4.1. apakšpunktu  (apzaļumošanas izmaksas atbilstoši būvprojekta risinājumam), tādējādi izmaksu pozīciju Nr. 7.4.1. aizpilda tikai tad, ja projektā  ir apzaļumošanas izmaksas.
Izmaksu pozīcija Nr. 7.5. “Būvdarbu izmaksas (ēkas), tai skaitā labiekārtošanas izmaksas” projekta ietvaros ir sadalītas divās apakšpozīcijās  izmaksu pozīcija Nr. 7.5.1. “Būvlaukuma ierīkošanas un novākšanas izmaksas” (MK noteikumu 28.2.1.apakšpunkts) un izmaksu pozīcija Nr. 7.5.2. “Atjaunošanas un pārbūves izmaksas” (MK noteikumu 28.2.3. apakšpunkts). Ja izmaksas būs viena līguma ietvaros, tad visas minētās izmaksas var norādīt  izmaksu pozīcijas Nr. 7.5.2. “Atjaunošanas un pārbūves izmaksas”  ietvaros. Var izvērtēt pieeju - viens līgums viena budžeta pozīcija vai apakšpozīcija.
 
32. Izmaksu pozīcija Nr.7.5. „Būvdarbu izmaksas (ēkas), tai skaitā labiekārtošanas izmaksas” – vai 7.5.1. „Būvlaukuma ierīkošanas un novākšanas izmaksas” un 7.5.2. „Atjaunošanas un pārbūves izmaksas” ir jāiekļauj visu objektu (liftu nomaiņa, ambulatorās daļas pārbūve, ārstniecības nodaļu atjaunošana) kopējās izmaksas vai jānorāda atsevišķi katram objektam? Ja jānorāda atsevišķi, kāda numerācija jālieto?
Ja izmaksu pozīcijai  Nr.  7.5.1. „Būvlaukuma ierīkošanas un novākšanas izmaksas”   nav atsevišķs līgums, tad visas izmaksas var norādīt   izmaksu pozīcijas Nr. 7.5.2. „Atjaunošanas un pārbūves izmaksas”  ietvaros,  izmaksas ir jānodala pēc iespējas katram objektam (projekta darbībai) atsevišķi. Piemēram, izmaksu pozīciju Nr. 7.5.2. „Atjaunošanas un pārbūves izmaksas”  sadalot detalizētāk - izmaksu pozīcija Nr. 7.5.2.1. “Atjaunošanas un pārbūves izmaksas lifta nomaiņai”, izmaksu pozīcija Nr. 7.5.2.2. “Atjaunošanas un pārbūves – ambulatorā daļa), izmaksu pozīcija Nr. 7.5.2.3.  utt. Var izvērtēt pieeju - viens līgums viena budžeta pozīcija vai apakšpozīcija.
 
33. ES fondu 2007.-2013.gada plānošanas perioda projekta ietvaros tika iegādātas ārstniecības procesam tieši nepieciešamās tehnoloģijas. Vai šī  ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda projekta ietvaros var plānot šo iekārtu nomaiņu? Vai tādi tiks nodrošināta plānotā projekta sasniegto rezultātu uzturēšana pēc projekta pabeigšanas un plānoto projekta sasniegto rezultātu uzturēšanas ilgums?
Skaidrojam, ka līguma par 2007.-2013.gada plānošanas perioda projekta īstenošanu vispārējās vienošanās 4.1.24.apakšpunts nosaka:
4.1.24. projekta aktivitāšu īstenošanas laikā un 5 (piecus) gadus pēc noslēguma maksājuma pēc projekta īstenošanas saņemšanas neizdarīt būtiskas izmaiņas projektā, t.sk.:
[…] 4.1.24.3. nepārdot, nedāvināt neizīrēt, neiznomāt, nemainīt, neaizdot, nepatapināt, neieķīlāt, citādi neatsavināt un neapgrūtināt īpašumu, kas iegādāts vai radīt projekta ietvaros […]
4.1.24.4. nodrošināt, ka netiek pārtraukta produktīvā darbība […]
4.1.24.5. nodrošināt projekta ietvaros iegādāto un radīto vērtību saglabāšanu un uzturēšanu. Ugunsgrēka, vētras, plūdu un citu nepārvaramas varas gadījumu vai trešo personu prettiesiskas rīcības rezultātā radušos zaudējumus segt un bojātās vērtības atjaunot no saviem līdzekļiem pilnā apmērā […]
Tādējādi secināms, ka projekta pēcuzraudzības periodā (periods līdz 5 gadi pēc gala maksājuma veikšanas) nav pieļaujama projekta ietvaros iegādāto iekārtu un tehnoloģiju nomaiņa par 2014.-2020.gada plānošanas perioda projekta finansējuma vai jebkura cita publiska finansējuma līdzekļiem. Savukārt pēc pēcuzraudzības perioda (periods vairāk kā 5 gadi pēc gala maksājuma veikšanas) ir pieļaujama iekārtu un tehnoloģiju nomaiņa, bet ir jāvērtē arī konkrētās iekārtas ražotāju noteiktais ekspluatācijas termiņš, kā arī iekārtai noteiktais amortizācijas periods. Kā arī gadījumā, ja projektā rezultātu uzturēšanas ilgums tika noteikts garāks par pēcuzraudzības periodu, jāpamato izmaiņas. Svarīgi, ka pēc iekārtas nomaiņas vecā iekārta attiecīgi normatīvajam regulējumam ir norakstāma un nav pieļaujama tās turpmāka izmantošana pakalpojumu sniegšanai, piemēram, maksas pakalpojumu sniegšanai, tādā gadījumā pasākums var kvalificēties kā nelikumīgs komercdarbības atbalsts, un attiecīgi 2007.-2013.gada plānošanas perioda projektam piemērota neatbilstība.
Attiecībā par plānoto projekta sasniegto rezultātu uzturēšanu pēc projekta pabeigšanas un plānoto projekta sasniegto rezultātu uzturēšanas ilgumu, saskaņā ar Eiropas Padomes regulas Nr.1083/2006 57.panta 1.punktu ir  definēts, ka rezultātu uzturēšanas nodrošināšana ir saprotama kā uzņēmuma (ārstniecības iestādes) darbības nepārtraukšana (ārstniecības pakalpojumu nodrošināšana) un īpašumtiesību (nemainot īpašnieku) saglabāšana pēc projekta īstenošanas, tādejādi neradot nepamatotas priekšrocības, līdz ar to 2014.-2020.gada plānošanas perioda projekta ietvaros būtu atbalstāma iekārtu nomaiņa un infrastruktūras atjaunošana, ja ir pagājis projekta pēcuzraudzības periods, kas nav īsāks par 5 gadiem no noslēguma maksājuma saņemšanas no CFLA.
Svarīgi par jebkādu publisku vai privātu līdzekļu, tostarp ES fondu līdzfinansētu, iekārtu nomaiņai ir jābūt objektīvi pamatotai un izvērtētai saskaņā ar Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumu, kas paredz publiskas personai pienākumu nodrošināt, ka finanšu līdzekļi tiek izmantoti gan likumīgi, gan lietderīgi, kas nozīmē, ka rīcībai jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu.
 Vēršam uzmanību, ka 2014.-2020.gada plānošanas perioda ERAF infrastruktūras attīstības projektu ietvaros iekārtu iegādi un tostarp nomaiņu paredzēts vērtēt atbilstoši MK noteikumu Nr.870 30.punktā noteiktajai kārtībai, proti iekārtām vērtībā virs 20 000 eur (ar PVN) saņemot Veselības ministrijas saskaņojumu, vai atbilstoši MK noteikumu Nr.870 28.2.4.2.apakšpunktam. 
 
 34. Skaidrojums par apvienotās projektēšanas un būvdarbu veikšanu
Gadījumā, ja finansējuma saņēmējs vēlas veikt apvienoto projektēšanas un būvdarbu iepirkumu:
Vēršam uzmanību, ka pasūtītājiem, uz kuriem attiecas Publisko iepirkumu likums, nosakot paredzamo iepirkuma līgumcenu, sagatavojot iepirkuma procedūras specifikācijas, kā arī plānojot finanšu resursus un citus resursus, jāpiemēro Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumi Nr.330 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 501-15 “Būvizmaksu noteikšanas kārtība”” (turpmāk – LBN 501-15).
Savukārt atbilstoši LBN 501-15  6. punktam būvnormatīvu piemēro būvniecības paredzamās līgumcenas prognozei būves meta stadijā un būvprojektam minimālajā sastāvā, ja pasūtītājs ir pietiekami detalizēti sagatavojis informāciju par būvniecības ieceri. Ņemot to vērā, gadījumos, kad tiek piemērota procedūra par projektēšanas un būvdarbu pakalpojuma sniegšanu vienlaicīgi, nepieciešama detalizēti sagatavota informācija par būvniecības ieceri, kā arī iepirkuma specifikācijas.
Ņemot vērā minēto, iepirkumu, piešķirot līguma slēgšanas tiesības kopā – projektēšanai un būvdarbiem, varētu piemērot tikai un vienīgi pie nosacījuma, ja ir pietiekami detalizēti izstrādāts veicamo būvdarbu apraksts un specifikācijas, kurās ietverti būvdarbu apjomi, pielietojamo būvizstrādājumu tehniskais apraksts un kvalitātes prasības. Tādējādi, gadījumā, ja pasūtītājs veic apvienoto projektēšanas un būvdarbu iepirkuma procedūru, CFLA lūdz pārliecināties, ka iepirkuma dokumentācijā ir iekļauta visa nepieciešamā informācija, lai pilnībā nodrošinātu LBN 501-15 nosacījumu izpildi, kā arī izvērtēt riskus projektēšanas gaitā rodoties izmaiņām pasūtītāja plānotajos tehniskajos risinājumos, darbu apjomos un sadārdzinājuma risku.
 
35. Informējam, ka 2017.gada 12.jūnijā spēku zaudējusi Ministru prezidenta 2011.gada 3.janvāra rezolūcija Nr.18/SAN-3815-IP un 2012.gada 16.oktobra rezolūcija Nr.111-1/104, kas noteica, ka ministriju pārziņā esošās kapitālsabiedrības, kur valstij pieder 100% kapitāla daļu, pirms civiltiesisko līgumu noslēgšanas, ja darījuma summa bez nodokļiem ir vismaz 1 000 000 Ls, un pirms ES struktūrfondu līdzekļu finansēto līgumu sakarā rīkoto publisko iepirkumu procedūru ietvaros izstrādāto tehnisko specifikāciju projektu apstiprināšanas
saņem Valsts kancelejas un Tieslietu ministrijas atzinumu par līgumu un tehnisko specifikāciju prasību atbilstību valsts interesēm no juridiskā aspekta, ciktāl attiecīgie līgumi un tehniskās specifikācijas šādas intereses varētu skart un no Finanšu ministrijas saņem atzinumu par tehnisko specifikāciju prasību atbilstību valsts interesēm no neattiecināmo izmaksu riska novēršanas aspekta. Izstrādātās tehniskās specifikācijas kopā ar Valsts kancelejas, Finanšu ministrijas un Tieslietu ministrijas atzinumu tiek virzītas izskatīšanai Ministru kabinetā. Līdz ar to veselības aprūpes iestādēm, kas ir Veselības ministrijas pārziņā esošās kapitālsabiedrības, kur valstij pieder 100% kapitāla daļu, turpmāk pirms civiltiesisko līgumu noslēgšanas, ja darījuma summa bez nodokļiem ir vismaz 1 400 000 EUR, un pirms ES struktūrfondu līdzekļu finansēto līgumu slēgšanas, vairs nav nepieciešams saņemt atzinumu par tehniskās specifikācijas dokumentāciju no Valsts kancelejas, Finanšu ministrijas un Tieslietu ministrijas un virzīt izskatīšanai Ministru kabinetā.
 
36. Vai SAM 9.3.2. pirmās kārtas projektu īstenošanas ietvaros noteiktais infrastruktūras labiekārtošanas izmaksu ierobežojums 15 % apmērā attiecināms uz katra būvniecības līguma izmaksām atsevišķi vai uz kopējām projekta būvniecības izmaksām.
Informējam, ka 2016.gada 20.decembra Ministru kabineta noteikumu Nr.870*  29.3 apakšpunktā noteiktais izmaksu ierobežojums 15 % apmērā attiecas uz kopējām projekta ietvaros plānotajām attiecināmajām būvniecības izmaksām, kuras veido noteikumu Nr.870  28.2.1. - 28.2.3.apakšpunktā minētās būvniecības izmaksas. Vienlaicīgi vēršam uzmanību, ka gadījumā, ja noteikumu Nr.870 28.2.4.apakšpunktā minētās infrastruktūras labiekārtošanas izmaksas pārsniegs noteikto apjomu, tad finansējuma saņēmējam šie izdevumi būs jāsedz no privātā finansējuma.
 
 
Jautājumi par infrastruktūras izmantošanas valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanai un citu darbību veikšanai proporcijas aprēķināšanas metodiku
 
​1. Lūdzam skaidrot, vai tabulā “Informācija par struktūrvienībām, kurām var noteikt laika sadalījumu pēc pacientu skaita un ārstēšanās ilguma” jānorāda arī tās iekārtas, kuras atradīsies struktūrvienībās, kurās netiek veikti būvdarbi (analoģiski kā iepriekšējā plānošanas periodā)?
Informāciju par darba laiku jānorāda visām struktūrvienībām, uz kurām tieši vai netieši attiecās investīciju projekta darbības.
 
2. Vai to iekārtu noslogojums, kuras atradīsies rekonstruējamās telpās, ir aprēķināms identiski attiecīgās struktūrvienības noslogojumam (tiem ir jāsakrīt)?
Metodika neparedz par obligāto nodalīt struktūrvienību iekārtas no struktūrvienības, savukārt metodikas 5.punkts paredz, ka metodika nosaka minimālo infrastruktūras izmantošanas proporcijas aprēķināšanas detalizācijas pakāpi, un ārstniecības iestāde pēc nepieciešamības var veikt detalizētāku aprēķinu un informācijas uzskaiti.
 
3. Ja rekonstrukcijas darbi skar 2 nodaļas (Laboratoriju un Uzņemšanas nodaļu, kuras tiek savienotas) un nav iespējams precīzi nodalīt šo nodaļu attīstības izmaksas, vai pieļaujams, ka izmaksu nodalīšanai tiek izmantota proporcija starp tām izmaksām, kuras iespējams nodalīt?
Jā, šāda pieeja var būt atbilstošā – saskaņā ar metodikas 14.punktu gadījumā, ja projekta ietvaros tiek realizētas vairākas atbalstāmās darbības un nav iespējams precīzi noteikt atsevišķu atbalstāmo darbību izmaksas, iekšējā normatīvajā aktā jānorāda metodika, atbilstoši kurai tiek sadalītas izmaksas pa atbalstāmajām darbībām.
 
4. Ja tehniskā projekta izstrāde un būvuzraudzības izmaksas ir zināmas konkrētai struktūrvienībai, vai tās jāiekļauj tabulā “Atbalsta darbību finansējuma aprēķins” vai pie attiecīgās struktūrvienības attīstības izmaksām tabulā “Kopsavilkums”?
Atbilstoši metodikas 13.punktam, nosakot publisko izmaksu maksimālo apmēru atbalsta darbībām (piemēram, skiču projekta izstrāde, tehniskā projekta izstrāde, autoruzraudzība, būvuzraudzība ir būvdarbu atbalsta darbības), jāizmanto vidējā pamatdarbības (piemēram, būvdarbu) izmaksu sadalījuma pa finansēšanas avotiem proporcija. No minētā skaidrojuma var secināt, ka nav nepieciešams atsevišķi norādīt ar būvniecību saistītas izmaksas un tie pieskaitāmi pie struktūrvienības attīstības kopējām izmaksām.
 
5. Vai projekta ieviešanas izmaksas,  netiešās izmaksas un publicitātes izmaksas ir jāiekļauj tabulā “Atbalsta darbību finansējuma aprēķins”?
Metodikā nav atsevišķi atrunāts jautājums par projekta vadības izmaksu un informācijas un publicitātes izmaksu atspoguļošanu proporcijas aprēķinā. Minētās izmaksas neiekļauj proporcijas aprēķinā un tos 100 % apmērā finansē no projekta publiskajām izmaksām – par attiecīgu summu palielinot maksimālo publisko finansējumu.
Vai ekspluatācijās izmaksās (5.punkts) jāietver tikai servisa uzturēšana, programmatūras atjauninājumi vai arī elektroenerģijas izmaksas, materiāli, telpu uzturēšanas izmaksas u.c.?
 Formas 5.punktā mērķis ir nodrošināt, ka pieteikuma iesniedzējs izvēlās izmaksu efektīvāku risinājumu ilgtermiņā, lēmuma pieņemšanai izmantojot informāciju ne tikai par tehnoloģijas piegādes izmaksām, bet arī informāciju par visām tehnoloģijas ekspluatācijas izmaksām.
Tādējādi tehnoloģijas ekspluatācijas izmaksas iekļauj tehnoloģijas servisa uzturēšanu, programmatūras atjaunošanu, rezerves detaļas (kuru kalpošanas laiks īsāks par tehnoloģijas dzīves ciklu), elektroenerģiju, materiālus, nepieciešamu saistītu infrastruktūru, cilvēkresursus, u.c. ar tehnoloģijas izmantošanu saistītas izmaksas.
 
 6. Infrastruktūras metodikas 24.punkts “Gadījumā, ja  veikto aprēķinu rezultātā maksimālais publiskais finansējums ir mazāks par kopējo publisko finansējumu, finansējuma saņēmējs projekta iesniegumā 3.pielikumā var iekļaut atbilstoši MK noteikumiem par SAM atbalstāmas darbības, kas projekta īstenošanas laikā tiek finansētas no finansējuma saņēmēja privātiem līdzekļiem, bet netika iekļautas projekta budžetā, kā arī atspoguļot jau iekļauto atbalstāmo darbību izmaksas, kas tika segtas no finansējuma saņēmēja privātiem līdzekļiem, bet netika atspoguļotas projekta budžetā. Attiecīgo finansējumu norāda kā neattiecināmās izmaksas un projekta iesnieguma 2.pielikumā atspoguļo atbilstoši izmaksu veikšanas gadam”.  
6.1. Vai šis punkts paredz, ka, ja finansējuma saņēmējs, aprēķinot infrastruktūras izmantošanas proporciju (tiks iesniegts kopā ar projekta pieteikumu), secina, ka maksimālais publiskais finansējums proporcijā nesasniedz 94% (ERAF un valsts budžeta finansējums) no MK noteikumos Nr.870 2.pielikumā minētās attiecināmās projekta summas, bet privātais finansējums ir lielāks par 6%, projekta pieteikumā ir jau jānorāda, ko projekta īstenotājs finansēs papildus no saviem privātajiem līdzekļiem ārpus projekta budžeta?  
Ja maksimālais aprēķinātais publiskais finansējums ir mazāks par pieejamo, finansējuma saņēmējs var palielināt privāto finansējumu, piesaistot papildu privātās neattiecināmās izmaksas. Pretējā gadījumā finansējuma saņēmējam jāsamazina attiecināmā publiskā finansējuma apmēru, nodrošinot atbilstību aprēķinam. Finansējuma saņēmējs nevar saņemt publisko finansējumu vairāk nekā aprēķināts.
 
6.2. Vai šīs izmaksas projekta pieteikuma 2.pielikumā ir jānorāda kā privātās neattiecināmās izmaksas?  
Papildu piesaistītas neattiecināmās izmaksas jānorāda atbilstoši finansēšanas avotiem. Piemēram, ja kādā aktivitāte finansēta 50% no pašvaldības līdzekļiem un 50% no slimnīcas privātām izmaksām, tad arī 2.pielikumā atbilstoši norāda šis izmaksas.
 
6.3. Vai šīs izmaksas ir jānorāda kā neattiecināmās izmaksas arī tad, ja aprēķinātais maksimālais publiskais finansējums ir mazāks nekā pieejamais maksimālais publiskais finansējums saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 870 un šī starpība nepārsniedz 5% no projekta kopējām publiskajām izmaksām?
Gadījumā, ja pēc projekta realizācijas plānots, ka palielināsies publisko pakalpojumu īpatsvars un līdz pēcuzraudzības perioda beigām proporcija izlīdzināsies, nodrošinot atbilstību MK noteikumu 17.punktam, pieļaujams ar attiecīgu pamatojumu iekšējā normatīvajā aktā atrunāt pakalpojumu izmaiņu prognozi, pamatojot, ka kompensācija nav pārmērīga.
 
7. Vai attiecībā uz projekta darbībām, kuras tiks finansētas no privātajiem līdzekļiem kā neattiecināmās izmaksas, ir jāievēro arī MK noteikumos Nr. 870 noteiktās prasības un ierobežojumi, piemēram, 30. punkts (tehnoloģiju, kas pārsniedz EUR 20000 saskaņošanu ar Veselības ministriju), kā arī 27., 29.1., 29.3. punktos noteiktie procentuālie ierobežojumi?
Neattiecināmajām izmaksām MK noteikumos nav noteiktas atsevišķās prasības, līdz ar to jāievēro atbilstība atlabstamajām darbībām un tām noteiktos ierobežojumus. Piemēram, kontekstā ar 27.punkta nosacījumu nebūtu atbalstāmās ar projektu vadību nesaistītas izmaksas, savukārt var tikt iekļautas izmaksas, kas pārsniedz finansiālo ierobežojumu, un citas projekta vadības izmaksas, kas netiek finansētas no projekta netiešajām izmaksām.
  
8. Jautājumi par MK noteikumu Nr.870 17.punkta 17.1.apakšpunktu.  Kurā brīdī stājas spēkā MK noteikumu Nr.870 17.punkta 17.1.apakšpunkts? Vai tikai pēc projekta beigām?
Šī norma ir spēkā no projekta iesniegšanas līdz pēcuzraudzības perioda beigām.
 
9. Kā tiek aprēķināta 5% robeža (piemēram, kopējais attiecināmo projekta izmaksas ir 5 000 000 EUR, pieejamais publiskais maksimālais finansējums ir 4 700 000 EUR, privātais finansējums 300 000 EUR, bet proporcija aprēķinu rezultātā publiskais maksimālais finansējums ir 4 500 000 EUR, bet privātais minimālais finansējumam - 500 000 EUR. Vai šajā gadījumā uzskatāms, ka pārmērīga kompensācija nepārsniedz 5% no kopējām publiskām izmaksām un izmaiņas nav jāveic)?
Minētajā piemērā kopējais projekta publiskais finansējums ir 4,7 mEUR, savukārt maksimālais 4,5 mEUR. Starpība ir 0,2 mEUR, kas arī ir pārmērīgā kompensācija. 0,2 mEUR ir 4,26% no 4,7 mEUR (no kopējā projekta publiskā finansējuma), līdz ar to iekļaujas MK noteikumu 17.punktā ierobežojumā.
 
 
Jautājumi par ārstniecības procesam tieši nepieciešamo medicīnisko tehnoloģiju, kuru vienas vienības piegādes izmaksas pārsniedz 20 000 euro, iegādes saskaņošanas kārtība
 
1.  Lūdzam vēlreiz, papildus VM skaidrojumam, skaidrot, kā tiek rēķināta proporcija iekārtām virs 20 000 eiro.
Proporcija iekārtām virs 20 000 euro tiek aprēķināta atbilstoši metodikas III sadaļas 18.punktām – tehnoloģijai piemērojot to struktūrvienību proporciju, kurām tiek sniegts pakalpojums, proporcionāli sniegto pakalpojumu daudzumam (forma “Informācija par struktūrvienībām, kurām var noteikt laika sadalījumu pēc pakalpojumu skaitā”).
 
2. Pēc kāda principa aprēķināms vienas darbības pilnā cikla vidējais svērtais ilgums (4.punkts) un manipulāciju skaits (12.punkts) tādām iekārtām, kurām nav precīzi nosakāms izmeklējuma laiks, piemēram, operāciju zāļu lampām, galdiem, operāciju zāles rentgenam, anestēzijas iekārtām utml.?
 Formas 4.punkta mērķis nodrošināt tādu tehnoloģiju iegādi, kuru noslogojums būs pietiekams, un ar 4.punkta palīdzību tiek izvērtēt tehnoloģijas noslogojums.
Tādām iekārtām, kas tieši piesaistītas tikai kādai vienai struktūrvienībai / telpai atbilstoši veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas principiem un standartiem, vidējo darbības cikla ilgumu norāda atbilstoši struktūrvienības / telpas darbības laikam. Piemēram, operāciju zāles aprīkojuma darbības ilgums ir vienāds ar operācijas zāles izmantošanas cikla ilgumu.
  
3. Kādā periodā nosakāms aprēķinātais veikto manipulāciju skaits (12.punkts) esošajām iekārtām – kopā visā ekspluatācijas laikā vai 1 gadā (kurā?)? Vai šeit ir domātas faktiski veiktās manipulācijas?
Informācija par manipulāciju skaitu nepieciešama, lai noteiktu tehnoloģijas nolietojuma pakāpi, līdz ar to 12.punktā norādāma informācija par faktiski veiktajām manipulācijām visā ekspluatācijas laikā. Ja attiecīgā informācija nav pieejama, tad pieļaujama vidējo rādītāju par manipulāciju skaitu izmantošana. Piemēra, ja ir dati tikai par pēdējiem diviem tehnoloģijas izmantošnas gadiem un zināms, ka tehnoloģija iegādāta 10 gadus atpakaļ, tad reizinot pēdējo divu gadu izpildi ar pieci var aprēķināt vidējo rādītāju.
 
4. Ja nav precīzi zināms ražotāja noteiktais kalpošanas ilgums gados (12.punkts), vai iespējams norādīt iekārtas lietderīgās izmantošanas periodu laiku saskaņā ar uzņēmuma grāmatvedības datiem?
Informācija par tehnoloģijas kalpošanas ilgumu nepieciešama, lai noteiktu tehnoloģijas nolietojuma pakāpi. Ne vienmēr grāmatvedības dati atbilstoši atspoguļo reālo iekārtas nolietojumu. Pieteikuma iesniedzēja informācija par iekārtas kalpošanas laiku tiks izvērtēta un salīdzināta ar komisijai un publiski pieejamiem informācijas avotiem.
 
 5. Kādā laika periodā nosakāma tehnoloģijas izmantošanas intensitāte (12.punkts)?
Tehnoloģijas izmantošanas intensitāti nosaka visām iekārtas izmantošanas periodam, ņemot vērā ražotāja noteikto tehnoloģijas veiktspēju un iestādes noteikto tehnoloģijas pieejamības / darba laiku. Piemēram, ja iekārta pieejama 24 / 7 , tad noslodzi aprēķina no 8 760 stundām / gadā, ievērojot ražotāja noteikto. Līdzīgā pieeja jāizmanto plānojot tehnoloģijas noslodzi 9.punkta.
 
6. Ekspluatācijas izmaksas gadā (12.punkts) – kādas izmaksas ietveramas un kādā periodā – vidēji gadā visā izmantošanas laikā vai pēdējā gada laikā?
Ar ekspluatācijas izmaksu analīzes palīdzību paredzēts salīdzināt jaunās tehnoloģijas ekspluatācijas izmaksas ar esošās tehnoloģijas izmaksām, līdz ar to 12.punktā norādāmas visa perioda tehnoloģijas ekspluatācijas izmaksas.
Ņemot vērā, ka tehnoloģijas uzturēšanas izmaksas ar laiku pieaug, un gadījumā, ja iestāde uzskata tehnoloģijas turpmāku uzturēšanu par nelietderīgu no izmaksu efektivitātes viedokļa, tad informāciju par pēdējā gada ekspluatācijas izmaksām jānorāda 12.punktā pie citas informācijas.