Jautājumi par ģimenes ārstu aktivitāti

Kādus dokumentus nepieciešams pievienot projekta iesnieguma pielikumā?

- Lai pārliecināties par atbildīgās personas pilnvarojumu parakstīt projekta iesniegumu un ar to saistīto dokumentāciju, projekta iesniegumam jāpievieno šadus dokumentus:

- ja projekta iesniedzējs ir fiziskā persona, nepieciešams pievienot:

o ģimenes ārsta prakses sertifikāta kopiju;

o nodokļu maksātāja reģistrācijas apliecības kopiju;

- ja projekta iesniedzējs ir juridiska persona, nepieciešams pievienot uzņēmuma statūtu kopiju;

- ja projekta iesniegumu parakstījusi atbildīgā persona, kurai nav tiesību vienpersoniski vai vispār parakstīt projekta iesniedzēja dokumentus, tad papildus jāpievieno projekta iesniedzēja pilnvarojumu apliecinoša dokumenta apstiprināto kopiju, kurā projekta iesniedzējs pilnvaro attiecīgo atbildīgo personu parakstīt projekta iesniegumu un ar to saistīto dokumentāciju.

Ja projekta ietvaros ir plānots veikt ģimenes ārstu kabinetu un palīgtelpu rekonstrukciju vai renovāciju:

- ja īpašums pieder finansējuma saņēmējam, tad nepieciešams pievienot dokumenta kopiju, kas apliecinātu projekta iesniedzēja īpašumtiesības uz infrastruktūru, kurā paredzēts ieguldīt Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļus;

- ja īpašums pieder valsts vai pašvaldībai, tad papildus nepieciešams pievienot infrastruktūras īpašnieka (valdītāja) piekrišanu, ka projekta iesniedzējs veiks ieguldījumus infrastruktūrā un slēgs ar sadarbības iestādi līgumu par projekta īstenošanu, nosakot pienākumu infrastruktūras īpašniekam (valdītājam) nodrošināt infrastruktūras izmantošanu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai vismaz piecus gadus pēc projekta īstenošanas (Skatīt 2010.gada 3.augusta Ministru kabineta noteikumu Nr.726 „Noteikumi par darbības programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.1.5.1.1.apakšaktivitāti „Ģimenes ārstu tīkla attīstība”” 2.pielikumu).

Vai potenciālajiem finansējuma saņēmējiem ir jāseko līdzi projektu atlašu uzsākšanai?

Jā, aktivitāte īstenojamā atklātās projektu iesniegumu atlases ietvaros un projekta iesniegumus jāsagatavo un jāiesniedz Veselības ekonomikas centrā 60 kalendāra dienu laikā pēc atklātas projektu iesniegumu atlases izsludināšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un Cetrālās finanšu un līgumu aģentūrā mājaslapā internetā (www.cfla.gov.lv).

Pirmā atklāta projektu iesniegumu atlase tika izsludināta 2010.gada 6.oktobrī, savukārt otro atklātā projektu iesniegumu atlasi plānots izsludināt 2011.gada augustā.

Kas var pretendēt uz atbalstu?

Saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 3.augusta noteikumiem Nr.726 ”Noteikumi par darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.1.5.1.1.apakšaktivitāti "Ģimenes ārstu tīkla attīstība"” (turpmāk – noteikumi par aktivitāti) projekta iesniedzējs var būt ārstniecības iestāde, kas sniedz valsts apmaksātos ambulatoros veselības aprūpes pakalpojumus (tai skaitā valsts apmaksātos ģimenes ārsta pakalpojumus) vai nodrošina telpas valsts apmaksāto ģimenes ārsta pakalpojumu sniegšanai.

Kā tiek noteikts finansējums katram potenciālajām finansējuma saņēmējam?

Saskaņā ar noteikumiem par aktivitāti projekta iesniedzējs var pretendēt uz attiecināmajām izmaksām, kas nepārsniedz šādu rādītāju kopsummu:

- līdz 14 000 latu uz vienu projekta ietvaros attīstāmo ģimenes ārsta praksi;

- papildu finansējums par ģimenes ārstu prakšu koncentrēšanu vienā pakalpojumu sniegšanas adresē:

o līdz 4 000 latu, ja projekta ietvaros paredzēts attīstīt divas prakses vienā pakalpojumu sniegšanas adresē;

o līdz 4 500 latu, ja projekta ietvaros paredzēts attīstīt trīs prakses vienā pakalpojumu sniegšanas adresē;

o līdz 4 800 latu, ja projekta ietvaros paredzēts attīstīt četras prakses vienā pakalpojumu sniegšanas adresē;

o līdz 1 000 latu uz vienu ģimenes ārsta praksi, ja projekta ietvaros paredzēts attīstīt piecas prakses vai vairāk par piecām prakses vietām vienā pakalpojumu sniegšanas adresē.

Vai viena ģimenes ārstu prakse projekta ietvaros var attīstīt vairākas ārstniecības pakalpojumu sniegšanas vietas?

Viena ģimenes ārsta prakse var attīstīt prakses vietu visās Veselības norēķinu centrā reģistrētajās ģimenes ārstu pakalpojumu sniegšanas adresēs. Papildus paskaidrojam, ka saskaņā ar noteikumiem par aktivitāti maksimālais finansējums uz ģimenes ārsta praksi ir 14 000 LVL (neieskaitot papildu finansējumu par kopprakses izveidi) un tas nav atkarīgs no ģimenes ārstu pakalpojumu sniegšanas vietu skaita.

Vai viena ārstniecības iestāde var iesniegt vairākus projektus par atsevišķu kopprakšu izveidi?

Vienai ārstniecības iestādei jāiesniedz atsevišķu projektu par katru ģimenes ārstu pakalpojumu sniegšanas adresi, kurā paredzēts attīstīt ģimenes ārsta praksi. Savukārt par vienu ģimenes ārstu pakalpojumu sniegšanas adresi viens projekta iesniedzējs var iesniegt tikai vienu projekta iesniegumu.

Paskaidrojam, ka saskaņā ar noteikumiem par aktivitāti papildu finansējums paredzams par ģimenes ārstu pakalpojumu koncentrēšanu vienā ģimenes ārstu pakalpojumu sniegšanas adresē un, lai aprēķinātu papildus piešķiramā finansējuma apjomu, ir nepieciešams projekta iesniegumu sagatavot atsevišķi par katru ģimenes ārstu pakalpojumu sniegšanas adresi.

Papildus saskaņā ar noteikumiem par aktivitāti paredzēta papildu finansējuma piešķīruma par kopprakšu izveidi dinamiskā aprēķina sistēma, kas paredz mazāku papildu finansējumu uz vienu ģimenes ārsta praksi atkarībā no koppraksē esošo ģimenes ārstu prakšu skaita. Ievērojot minēto, vienam projekta iesniedzējam iesniedzot vairākus projektus par vienu ģimenes ārstu pakalpojumu sniegšanas adresi var tikt nodrošināta mākslīgā projekta sadalīšana, lai pretendētu uz lielāku papildu finansējuma summu, kas nav pieļaujams.

Vai atsevišķas ģimenes ārstu prakses, kurām ir viena pakalpojumu sniegšanas adrese, var iesniegt kopējo projektu un pretendēt uz papildu finansējumu par kopprakšu attīstību?

Kopējā projekta iesniegšana par vairākām ģimenes ārstu praksēm, kas ir juridiskas vai fiziskas personas un kuras nav apvienotas vienā komercsabiedrībā, nav atbalstāma.

Paskaidrojam, ka gadījumā, kad ģimenes ārsta prakses ir atsevišķas juridiskas vai fiziskas personas, projekta iesnieguma iesniegšana uzticama vienai no ģimenes ārsta praksēm un pārējās prakses saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par ES fondu ieviešanu uzskatāmas par sadarbības partneriem. Sakarā ar to, ka noteikumos par aktivitāti nav paredzēta sadarbības partneru projektu īstenošana, vienotā projekta iesniegšana, deleģējot projekta iesniegšanu vienai no ģimenes ārstu praksēm, nav atbalstāma.

Kā vairākas ģimenes ārstu prakses, kas nav apvienotas vienā komercsabiedrībā, bet pakalpojumu sniegšanai izmanto kopējo telpu un aprīkojumu, var attīstīt kopējās telpas un kopējo aprīkojumu?

Gadījumā, ja vairākas ģimenes ārstu prakses, kas nav apvienotas vienā komercsabiedrībā, bet pakalpojumu sniegšanai izmanto kopējo telpu un aprīkojumu, kopējās telpas un kopējo aprīkojumu var attīstīt projekta ietvaros. Šajā gadījumā projekta iesnieguma 2.sadaļas 2.6.punktā jāatspoguļo attiecīgo aprakstu. Ja projekta ietvaros otrā ģimenes ārsta prakse arī paredz iesniegt projekta iesniegumu, tad 2.6.2.punktā jānorāda otro praksi kā neattīstāmo praksi, atzīmējot „Nē”.

Renovācijas un rekonstrukcijas gadījumos katra prakse norāda pusi no kopēji izmantojamās telpas, savukārt aprīkojuma un ierīču iegādes gadījumā vienojas par attiecīgās vienības norādīšanu vienā no iesniedzamajiem projektiem.

Paralēli atbilstoši obligātajām prasībām jāparedz, ka tiks noslēgta vienošanās par kopēju telpu, ierīču un aprīkojuma izmantošanu.

Vai par vienu ģimenes ārsta praksi var iesniegt vairākus projektus?

Par vienu ģimenes ārsta praksi var iesniegt tikai vienu projekta iesniegumu.

Paskaidrojam, ka noteikumos par aktivitāti paredz izvērtēt projekta attiecināmā finansējuma apjomu uz vienu ģimenes ārsta praksi. Gadījumā, ja par vienu ģimenes ārsta praksi tiks iesniegti divi projekti, nebūs iespējams novērtēt projektu un sadarbības iestādei būs jāpieņem lēmumu par abu projektu noraidīšanu.

Vai iespējams attīstīt ģimenes ārstu prakses, kurās iepriekš ir veikti valsts, pašvaldības vai citu finanšu instrumentu ieguldījumi?

Saskaņā ar noteikumiem par aktivitāti ERAF projekta ietvaros plānotās darbības nedrīkst pārklāties ar ERAF projekta iesniedzēja darbībām, kas:

- pēdējo triju gadu laikā tika finansētas valsts budžeta vai citu finanšu instrumentu ietvaros;

- pēdējo piecu gadu laikā tika finansētas ES struktūrfondu aktivitāšu ietvaros;

- pēdējo 10 gadu laikā tika finansētas EEZ/Norvēģijas finanšu instrumenta ietvaros.

Vai kopīpašumā esošais nekustāmais īpašums, kurā domājamā daļa pieder projekta iesniedzējiem, uzskatāms par finansējuma saņēmēja nekustāmo īpašumu?

Kopīpašumā esošais nekustāmais īpašums, kurā domājamā daļa pieder projekta iesniedzējiem, uzskatāms par finansējuma saņēmēja nekustāmo īpašumu, bet projekta ietvaros drīkst veikt ieguldījumus telpās, kuru platība nav lielāka par projekta iesniedzējiem piederošo domājamo daļu īpatsvaru. Papildus attiecīgo paskaidrojumu jānorāda projekta iesnieguma 2.sadaļas 2.6.punktā.

Kā notiek ES fondu finansējuma piesaiste projekta īstenošanai?

ES fondu projektu īstenošana notiek pēc principa, kad projekts tiek ieviests par saviem līdzekļiem, tad, iesniedzot atmaksas pieprasījumus, projekta īstenotājs saņem ERAF atmaksu. Lai atvieglotu projektu ieviešanu sadarbības iestāde, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja rakstisku avansa pieprasījumu, var piešķirt avansa maksājumu, bet ne vairāk par 20% no ERAF finansējuma un ne vairāk par summu, ko finansējuma saņēmējs var pieprasīt ar atmaksas pieprasījumiem sadarbības iestādē 6 mēnešu laikā pēc avansa piešķiršanas. Avanss var tikt maksāts vairākas reizes.

Maksimālā summa, kas var tikt samaksāta finansējuma saņēmējam pirms projekta pabeigšanas ir 90% no ERAF finansējuma, savukārt atlikusi 10% tiks samaksāti kā gala atmaksa pēc tam, kad sadarbības iestāde pārliecināsies par projekta mērķu un rezultātu sasniegšanu un par finansējuma atbilstošu izmantošanu.

Ar cik lielu punktu skaitu tiks novērtēta ģimenes ārsta prakse atbilstoši 3.4.kritērijam, kas neatrodas novada pagastā, novada pilsētā un Republikas pilsētā?

Ģimenes ārsta prakse, kas neatrodas novada pagastā, novada pilsētā un Republikas pilsētā pielīdzināma novada pilsētai ģimenes ārsta praksei un saņems atbilstoši 3.4.kritērijam 5 vai 10 punktus atkarībā no iedzīvotāju skaita.

Kur var saņemt informāciju par iedzīvotāju skaitu pašvaldībā, kuru jānorāda projekta iesnieguma 2.sadaļas 2.2.3.punktā?

Informāciju par iedzīvotāju skaitu pašvaldībā, kuru jānorāda projekta iesnieguma 2.sadaļas 2.2.3.punktā, var saņemt šeit (http://www.pmlp.gov.lv/lv/statistika/dokuments/2011/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf).

Kādi pasākumi ir atbalstāmi projekta iesnieguma veidlapas 2.sadaļas 2.7.punktā darbības „Vides pieejamība personām ar ierobežotām funkcionālām spējām” ietvaros?

Darbības „Vides pieejamība personām ar ierobežotām funkcionālām spējām” ietvaros ir atbalstāmi pasākumi saskaņā ar Labklājības ministrijas vadlīnijām („Kā nodrošināt vienlīdzīgās iespējas ES fondu līdzfinansētajos projektos?” (http://www.lm.gov.lv/upload/petijumi/rokasgramataesf.pdf) un „Vadlīnijas ES fondu projektu iesniegumu iesniedzējiem par horizontālās prioritātes „Vienlīdzīgas iespējas” ievērošanu ES fondu projektos” (http://www.esfondi.lv/upload/01-strukturfondi/uk/UK_07-08-2007_darba_materiali/10_SF-KF_UK_Vadlinijas_LM_ap_iesniedzejiem.pdf)).

Piemēri atbalstāmajiem pasākumiem darbības „Vides pieejamība personām ar ierobežotām funkcionālām spējām” ietvaros:

- personām ar kustību traucējumiem, lai pārvietotos telpās, nepieciešamas uzbrauktuves, lēzenas līmeņu maiņas, pacēlāji, lifti, noteikts durvju aiļu platums, pielāgotas tualetes telpas u.c.;

- personām ar redzes traucējumiem nepieciešami marķējumi uz trepēm, Braila raksts uz lifta pogām, skaņas informācija publiskajās ēkās u.c.;

- personām ar dzirdes traucējumiem nepieciešama vizuālā informācija ēkā (dažādi marķējumi u.tml.), kas palīdz personai orientēties telpā vai apbūvētajā vidē;

- lai nodrošinātu vides pieejamību, ir jābūt arī attiecīgam ēku un būvju labiekārtojumam, piebraucamajiem ceļiem, ietvēm, gājēju celiņiem un gājēju pārejām, īpaši attiecībā uz iespēju pārvietoties no viena augstuma līmeņa uz citu un iespēju orientēties apbūvētajā vidē.

Ko jānorāda projekta iesnieguma veidlapas 2.sadaļas 2.8.punktā ailē „daudzums”?

Projekta iesnieguma veidlapas 2.8.punktā ailē „daudzums” jānorāda:

- iegādāto mēbeļu komplektu skaitu, kas atbilst prakšu skaitam, kuram tiks iegādātas mēbeles;

- iegādāto medicīnisko ierīču komplektu skaitu, kas atbilst prakšu skaitam, kuram tiks iegādātas ierīces;

- iegādāto datoru komplektu skaitu, kas atbilst prakšu skaitam, kuram tiks iegādāta datortehnika;

- renovēto ģimenes ārstu prakšu skaitu, kas atbilst prakšu skaitam, kuram tiks renovētas telpas;

- rekonstruēto ģimenes ārstu prakšu skaitu, kas atbilst prakšu skaitam, kuram tiks rekonstruētas telpas.

Kas ir jānorāda projekta iesnieguma veidlapas 3.sadaļas 3.2.punktā un C.daļā „Projekta ieviešanas grafiks”?

Projekta iesnieguma 3.sadaļas 3.2.punktā jānorāda projekta īstenošanas ilgumu, kas gadījumā, ja tiks veiktas renovācijas vai rekonstrukcijas darbi, vienāds ar 12 mēnešiem un gadījumā, ja renovācijas vai rekonstrukcijas darbi netiks veikti, vienāds ar 3 mēnešiem.

Projekta iesnieguma C.daļā jānorāda šādu informāciju:

1. gadījumā, ja tiks veiktas renovācijas vai rekonstrukcijas darbi un iekārtu piegāde paredzēta pirms renovācijas vai rekonstrukcijas darbu pabeigšanas:

Nr.	Aktivitātes nosaukums	Projekta īstenošanas laika grafiks (ceturkšņos)*								Mēnešu skaits kopā
		2012.				2013.
		1	2	3	4	1	2	3	4
1.	Ārstniecības procesa nodrošināšanai nepieciešamo ierīču un aprīkojuma piegāde	X	X	3 mēneši
2.	Ģimenes ārstu kabinetu un palīgtelpu rekonstrukcija un renovācija	X	X	X	12 mēneši
2.1.	Būvdarbu tāmes sagatavošana	X	2 mēneši
2.2.	Telpu iekšējās rekonstrukcijas un renovācijas veikšana	X	X	6 mēneši
2.3.	Būvuzraudzība	X	X	6 mēneši

2. gadījumā, ja tiks veiktas renovācijas vai rekonstrukcijas darbi un iekārtu piegāde paredzēta pēc renovācijas vai rekonstrukcijas darbu pabeigšanas:

Nr.	Aktivitātes nosaukums	Projekta īstenošanas laika grafiks (ceturkšņos)*								Mēnešu skaits kopā
		2012.				2013.
		1	2	3	4	1	2	3	4
1.	Ārstniecības procesa nodrošināšanai nepieciešamo ierīču un aprīkojuma piegāde	X	3 mēneši
2.	Ģimenes ārstu kabinetu un palīgtelpu rekonstrukcija un renovācija	X	X	X	12 mēneši
2.1.	Būvdarbu tāmes sagatavošana	X	2 mēneši
2.2.	Telpu iekšējās rekonstrukcijas un renovācijas veikšana	X	X	6 mēneši
2.3.	Būvuzraudzība	X	X	6 mēneši

3. gadījumā, ja renovācijas vai rekonstrukcijas darbi netiks veikti:

Nr.	Aktivitātes nosaukums	Projekta īstenošanas laika grafiks (ceturkšņos)*								Mēnešu skaits kopā
		2012.				2013.
		1	2	3	4	1	2	3	4
1.	Ārstniecības procesa nodrošināšanai nepieciešamo ierīču un aprīkojuma piegāde	X	X	3 mēneši
2.	Ģimenes ārstu kabinetu un palīgtelpu rekonstrukcija un renovācija	-
2.1.	Būvdarbu tāmes sagatavošana	-
2.2.	Telpu iekšējās rekonstrukcijas un renovācijas veikšana	-
2.3.	Būvuzraudzība	-

Kā tiek piemērotas komercdarbības atbalsta kontroles likuma normas iekārtu iegādei projekta ietvaros?

Komercdarbības atbalsta kontroles likuma normas attiecināmās uz visām projekta darbībām, tai skaitā uz ierīču iegādi.

Paskaidrojam, ka atbalsts aktivitātes ietvaros paredzams kā kompensācija par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, līdz ar ko no attiecināmajām izmaksām drīkst finansēt tikai valsts apmaksāto pakalpojumu attīstību. Ņemot vērā, ka ne vienmēr iespējams nodrošināt valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanu un maksas pakalpojumu sniegšanu atsevišķās telpās un ar atsevišķām iekārtām un aprīkojumu, ir noteikts mehānisms attiecināmo izmaksu apjoma aprēķināšanai proporcionāli telpu un aprīkojuma izmantošanas laikam valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanai un maksas pakalpojumu sniegšanai (turpmāk – izmantošanas proporcija).

Ievērojot to, ka iekārtu un aprīkojuma izmantošanas proporcija būtiski neatšķiras no telpu izmantošanas proporcijas, lai atvieglotu projektu iesniegumu sagatavošanu un Komercdarbības atbalsta kontroles likuma normu izpildes kontroli, tika pieņemts lēmums proporcijas aprēķinu balstīt tikai uz telpu izmantošanas proporciju.

Vai atbalstāma aktivitāšu īstenošana pirms projekta apstiprināšanas?

Aktivitāšu īstenošana pirms projekta apstiprināšanas nav atbalstāma, kā arī nav atbalstāmās izmaksas, kas radušas ārpus Veselības norēķinu centra veiktajiem publiskajiem iepirkumiem.

Paskaidrojam, ka aktivitātes ietvaros Veselības norēķinu centrs, piesaistot Latvijas Ģimenes ārstu asociāciju un Lauku ģimenes ārstu asociāciju, organizēs publiskus iepirkumus ģimenes ārstu vajadzībām, tai skaitā:

- iepirkumu par būvniecības tāmes sagatavošanas pakalpojumiem (katrai kārtai atsevišķs iepirkums);

- iepirkums par būvniecības pakalpojumiem (katrai kārtai atsevišķs iepirkums);

- iepirkums par medicīnas iekārtu iegādi (viens iepirkums visām kārtām);

- iepirkums par mēbeļu iegādi (viens iepirkums visām kārtām);

- iepirkums par datortehnikas un programmatūras iegādi (viens iepirkums visām kārtām).

Vai projekta īstenošanas laikā radies sadārdzinājums saistībā ar PVN likmes pacelšanu ir attiecināmās projekta izmaksas?

Paskaidrojam, ka saskaņā ar Finanšu ministrijas izstrādāto vadlīniju Eiropas Savienības fondu vadošās iestādes vadlīnijas par pievienotās vērtības nodokļa likmes piemērošanu Eiropas Savienības fondu projektos saistībā ar 2010.gada 20.decembra grozījumiem likumā „Par pievienotās vērtības nodokli” 4.6.punktu ja ES fonda projekts ir apstiprināts un tas ir īstenošanas posmā, lai finansētu izmaksu pieaugumu, kas saistās ar PVN likmes palielināšanu, iespējami šādi risinājumi:

ja ES fonda projektā paredzēts finansējums neparedzētu izdevumu finansēšanai, kā finansējuma avotu izmaksu pieauguma finansēšanai izmantot projektā plānotos līdzekļus neparedzētiem attiecināmiem izdevumiem;
iespēju robežās izmantot ietaupījumu, kas radies ES fonda projekta ietvaros veiktās iepirkuma procedūras rezultātā un/vai ietaupījumu, kas radies ES fonda projekta citās budžeta pozīcijās.

Papildus atbilstoši minēto vadlīniju 4.3.punktam, ņemot vērā, ka sadārdzinājums PVN likmes paaugstināšanas rezultātā var uzskatīt par neparedzamiem apstākļiem, palielinot ES fonda projekta izmaksas, pieļaujams, ka projektam tās pārsniedz noteikumos par aktivitātes ieviešanu noteikto atbalstāmo darbību un attiecināmo izmaksu ierobežojumus, tomēr kopējais aktivitātes finansējums joprojām iekļaujas projektam pieejamā finansējuma apjomā."

Aizpildot E daļu, jānorāda ģimenes ārsta pieņemšanas laiki vai prakses darba laiki?

Projekta iesnieguma E daļā jānorāda laiks, kurā attiecīgā ģimenes ārsta praksē paredzēts sniegt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus un laiks, kas paredzēts citu darbību veikšanai, stundas nedēļā. Tādejādi norādāms kopējais infrastruktūras izmantošanas laiks, kas ietver gan ārsta pieņemšanas laiku un māsas darba laiku, gan prakses darba laiku, gan atskaišu sagatavošanas laiku. Kopējā infrastruktūras izmantošanas laikā neietver pakalpojumu sniegšanas laiku ārpus prakses telpām, piemēram mājas vizītes.

Saskaņā ar 2006.gada 19.decembra Ministru kabineta noteikumiem Nr.1046 „Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība” 44.punktam – valsts apmaksāto primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas prakses darba laiks ir ne mazāk par 40 stundām nedēļā, nodrošinot šajā laikā ģimenes ārsta vai māsas, vai ārsta palīga (feldšera) pieejamību ģimenes ārsta prakses telpās, savukārt, ģimenes ārsta pacientu pieņemšanas laiks ir ne mazāk par 20 stundām nedēļā.

Kādas cenas / izmaksas tiek ņemtas par pamatu aprēķinot projekta plānotās kopējās izmaksas ārstniecības procesa nodrošināšanai nepieciešamo ierīču un aprīkojuma iegādei un ģimenes ārstu kabinetu un palīgtelpu rekonstrukcijas un renovācijas veikšanai?

Aizpildot projekta pieteikumu, aprēķinos tiek izmantotas plānotās jeb provizoriskās cenas, kuras, noslēdzoties publiskajiem iepirkumiem projekta īstenošanas laikā, var mainīties (gan palielinoties, gan samazinoties), tādejādi projekta īstenošanas laikā var tikt izmainītas projekta izmaksas.

Ja centralizētā iepirkuma rezultātā vienības cena pārsniedz plānoto projekta finansējumu un finansējuma saņēmējam nav līdzekļu, lai to īstenotu / realizētu, ir iespēja atteikties no šīs darbības. Ja iepirkuma rezultātā vienības cena ir mazāka par plānoto, ir iespēja papildināt projektu ar citām darbībām atbilstoši atbalstāmo darbību sarakstam un to ierobežojumiem.

Plānotās jeb provizoriskās cenas ir saskaņotas ar Latvijas Ģimenes ārstu asociāciju un Lauku ģimenes ārstu asociāciju.