Jūs atrodaties šeit: Aktualitātes

Veselības ministrija pauž nožēlu par Eiropas Sociālā fonda finansējuma samazinājumu veselības aprūpei

24.04.2009

Šonedēļ, Ministru kabineta sēdē tika pieņemts lēmums apturēt divu Eiropas Sociālā fonda (ESF) aktivitāšu realizēšanu veselības aprūpē.

Šonedēļ, Ministru kabineta sēdē tika pieņemts lēmums apturēt divu Eiropas Sociālā fonda (ESF) aktivitāšu realizēšanu veselības aprūpē.

Atliktās ESF aktivitātes, „Veselības uzlabošana darba vietā, veicinot ilgtspējīgu nodarbinātību”, mērķis bija izpratnes sekmēšana par veselību darbavietā kas ir ilgtspējīgas nodarbinātības priekšnosacījums. Izglītojot darbiniekus, tiktu samazināts darbnespējas risks, kas rodas dažādu slimību rezultātā. Aktivitātes mērķis bija veicināt ilgtspējīgu nodarbinātību, arī atgriežot darba tirgū neaizsargātas personu grupas. Aktivitātē kopumā tika plānots ieguldīt 11,9 miljonus latu, no kuriem ESF finansējums sastādītu 10,1 miljonu latu, bet valsts galvotais finansējums būtu 1,8 miljoni latu.

Otras atliktās aktivitātes, „Pētījumi un aptaujas par veselību darbā”, ietvaros bija paredzēts veikt pētījumus un aptaujas, kas analizē saikni starp veselības apstākļiem darbavietā, darbaspēka vecuma iedzīvotāju veselības stāvokli, veselības pakalpojumiem un nodarbinātības situāciju. Aktivitāte nodrošinātu iespēju analizēt situāciju, sagatavot prognozes un izstrādāt vadlīnijas un programmas, lai uzlabotu darbaspēka veselības stāvokli Latvijā. Aktivitātes kopējais finansējums sastādītu 4,9 miljonus latu, no kuriem ESF finansējums - 4,9 miljoni latu, bet valsts galvotais finansējums būtu 7,4 tūkstoši latu.

Veselības ministrija, izprotot sarežģīto finansiālo situāciju, sniedza priekšlikumu apvienot Eiropas Sociālā fonda aktivitātes „Veselības uzlabošana darba vietā, veicinot ilgtspējīgu nodarbinātību” un „Pētījumi un aptaujas par veselību darbā”, koncentrējoties uz darbaspēka veselības veicināšanu, īstenojot pasākumus darba vietās. Tas ļautu samazināt kopējo nepieciešamo finansējumu un pētījumus veikt ierobežotā apjomā Veselības veicināšanas aktivitātes ietvaros, taču arī šāds kompromisa piedāvājums netika ņemts vērā.

Latvijā no veselības aprūpei pieejamajiem resursiem veselības veicināšanai ir novirzīti 1,3%, lai gan pasaules pieredze rāda, ka valstīs vidēji uz veselības veicināšanu tērē 3,2% Eiropā veiktie pētījumi pierāda, ka katra veselības veicināšanas pasākumos ieguldītā naudas vienība nes trīs reizes lielākus ieguvumus, jo cilvēkiem darbaspējīgajā vecumā tiek pagarināti potenciālie darba gadi līdz ar ko paaugstināta arī darba efektivitāte. Pieaugot cilvēku izpratnei par veselību, tiek mazināti veselības aprūpes izdevumi ambulatorajā un stacionārajā veselības aprūpe. Tādēļ, ja šogad uzsāktu aktivitātes „Veselības uzlabošana darba vietā, veicinot ilgtspējīgu nodarbinātību” ieviešanu, līdz 2015.gadam būtu panākts ievērojams ieguvums, kas ļautu veikt līdzekļu pārstrukturizāciju – lielākus līdzekļus novirzot veselības veicināšanai, bet samazinot ārstniecības izdevumus. Viens no galvenajiem veselības veicināšanas uzdevumiem ir veicināt iedzīvotāju sapratni par savu veselību, kā rezultātā mazinātos gan laika periods, ko pacients pavada stacionārā (izglītotāks pacients savlaicīgāk meklēs ārstu palīdzību un tā izmaksās lētāk), kā arī mazinātos hospitalizāciju gadījumu skaits.

Pierakstīties sadaļai:   Aktualitātes