Jūs atrodaties šeit: Aktualitātes

N.Broks: 2009.gadā iesaldējot investīciju projektus, Latvijai būs grūtāk atmaksāt parādus

15.12.2008

„Līdz ar 2009.gada valsts budžeta samazinājumu, kas otrajā lasījumā tika akceptēts Saeimas š.g. 14.novembra sēdē, ir skaidrs, ka arī ES fondu projektu īstenošanai nepieciešamais finansējums nākamgad ir būtiski „apcirpts,”” uzmanību vērš īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības finanšu pārvaldes lietās Normunds Broks (TB/LNNK), norādot, ka „rīt, 16.decembra sēdē valdībai būs jāizšķiras par to struktūrfondu un Kohēzijas fonda aktivitāšu sarakstu, kuru ieviešana „nogrieztā” finansējuma dēļ uz gadu būs jāaptur”.

„Līdz ar 2009.gada valsts budžeta samazinājumu, kas otrajā lasījumā tika akceptēts Saeimas š.g. 14.novembra sēdē, ir skaidrs, ka arī ES fondu projektu īstenošanai nepieciešamais finansējums nākamgad ir būtiski „apcirpts,”” uzmanību vērš īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības finanšu pārvaldes lietās Normunds Broks (TB/LNNK), norādot, ka „rīt, 16.decembra sēdē valdībai būs jāizšķiras par to struktūrfondu un Kohēzijas fonda aktivitāšu sarakstu, kuru ieviešana „nogrieztā” finansējuma dēļ uz gadu būs jāaptur”.
„Ekonomikas recesijas posmā valsts budžetā taupīt uz to izdevumu rēķina, kas dominējoši paredzēti uzņēmējdarbības attīstības veicināšanai, investīcijām infrastruktūrā un tautsaimniecības stabilizācijā un attīstībā nav saprātīgi,“ norāda N.Broks, papildinot, ka ES fondu finansējuma saglabāšana 2009.gada valsts budžetā pēc iespējas lielākā apmērā ir vitāli nepieciešama ne tikai, lai „izrāptos no bedres, kurā atrodamies, bet arī lai būtu līdzekļi valsts ārējo aizņēmumu atmaksai.“
”Atšķirībā no mana piedāvājuma 2009.gadā uz laiku apturēt jeb „iesaldēt“ ne vairāk kā 40 miljonus latu 2007.-2013.gada ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektiem (kas neskartu uzņēmējdarbības, izglītības un zinātnes atbalsta, kā arī veselības aprūpes pasākumus), finanšu ministrs rīt Ministru kabinetā „cels galdā” priekšlikumu par 62 ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda aktivitāšu „iesaldēšanu,” kuru īstenošanai 2009.gada valsts budžetā būtu nepieciešami turpat 127 miljoni latu,” precizē N.Broks.
Līdz ar šo priekšlikumu nākamajā gadā paredzēts apturēt 17 Izglītības un zinātnes ministrijas, 10 Ekonomikas ministrijas, 11 Labklājības ministrijas, 3 Veselības ministrijas, 3 Valsts kancelejas, 3 Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas, 8 Satiksmes ministrijas 5 Vides ministrijas un 2 Kultūras ministrijas pārziņā esošas aktivitātes, kuru īstenošanai 2009.gada valsts budžetā būtu nepieciešami 126 855 399 lati. Tas neapšaubāmi palielina risku zaudēt daļu no „jaunā” perioda ES piešķirtā finansējuma, jo nepaliek laika (un projektu) rezerves atsevišķu projektu objektīvas aizkavēšanās gadījumā.
ES fondu Vadošās iestādes – Finanšu ministrijas - veiktie aprēķini par 2009.gada valsts budžetā nepieciešamo ES fondu projektu līdzfinansējumu, lai apgūtu 2007.un 2008.gada piešķīrumu, liecina, ka nākamā gada budžetā nepieciešami 500-550 miljoni latu. Tādejādi jau šobrīd 2009.gada budžeta projektā ES fondu projektu līdzfinansēšanai paredzētais finansējums plānots „ļoti piezemēti“ - noteikts par vismaz 150 miljoniem latu mazāks no sākotnēji plānotā.
Neparedzot pietiekamus līdzekļus ES fondu apguvei 2009.gada valsts budžetā mēs automātiski „pārnesam“ budžeta deficītu uz 2010. un 2011.gadu, kad šie 2009.gadā nepiešķirtie līdzekļi neienāks no Eiropas Komisijas atmaksām valsts budžeta ieņēmumu daļā. Nemaz nerunājot par neīstenotiem attīstības projektiem – uzņēmējdarbībā, eksporta veicināšanā, valsts un pašvaldību infrastruktūrā, potenciāli neieguldīto izglītībā un zinātnē, veselības nozarē, nodarbinātības veicināšanā un cilvēku sociālajā aizsardzībā.

Pierakstīties sadaļai:   Aktualitātes